Kultūras dzīves kulminācija — kapos

2014. gada 4. jūlijs 09:14

455

Katru nedēļu, veidojot pasākumu afišu avīzē, jau iepriekš zināmas vietas, kur atbildēs, ka šonedēļ pagastā nekas nenotiek. Pat vistālākajā nostūrī, vismazākajā pagastā ir par Eiropas naudu atjaunots saieta nams vai telpas, kas atvēlētas kultūras pasākumiem, ir algots vadītājs vai kultūras dzīves organizators, tomēr daudzviet kultūras dzīve izplēnējusi. Aizbildinājums, kāpēc nekas nenotiek, ir ne tikai naudas trūkums, bet arī cilvēku kūtrums. Kāda kultūras nama vadītāja daudzos darba gados secinājusi, ka pasākumus var rīkot kaut par ziedojumiem, bet skatītāju zālē nebūšot daudz vairāk kā tad, ja ieejas biļete maksātu pāris eiro.

Sācies kapusvētku laiks. No jūnija beigām līdz pat septembra sākumam Latvijas kapsētās pulcējas mirušo piederīgie, godina un atceras aizgājējus. Arī pašvaldību mājaslapās publicēti saraksti ar datumiem un laikiem, kad, kur un cikos kurā kapsētā šovasar būs kapusvētki. Kapu kultūra latviešiem ir kas īpašs, tomēr nevaram tos pieskaitīt kultūras pasākumiem, lai gan tie nereti pulcē vairāk cilvēku kā dažs labs koncerts, kura rīkošanai tērēta prāva naudassumma.

Kapusvētku svinēšana ir kristietības ieviesta tradīcija, un pirmo reizi kapusvētki oficiāli svētīti Vietalvas draudzē 1911. gadā. Tos iedzīvināja pretrunīgi vērtētais mācītājs un rakstnieks Andrievs Niedra, kurš uztvēris, ka latviešiem raksturīga iezīme ir pulcēšanās un svinības ārpus telpām, un kapusvētki šai tradīcijai ļoti labi atbilda.

Latvijas kapsētas joprojām ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm, kurās ar cieņu glabā aizgājēju piemiņu, taču kapusvētku rīkošana ir atstāta draudzes ziņā. Pagastos lielākoties ir vairākas kapsētas, piemēram, Neretā vienu no otras šķir vairāki kilometri, un turp jānokļūst ne tikai mācītājam, bet arī tuviniekiem, kuriem nereti nav sava transporta.

Pašvaldības, katru gadu veidojot savu budžetu, naudu atvēl arī kultūrai. Kādēļ būtu jānodrošina formālā kultūras dzīve, kuru uztur mākslīgi, maksājot par nenotikušiem pasākumiem, ja reizi gadā var pulcēties un kopā sanākt kapos? Droši vien kapsētu pārziņi, draudzes un labiekārtošanas strādnieki izdomātu, kā kapsētas svētkiem uzpost vēl vairāk, ja pašvaldības tam atvēlētu naudu.
Varbūt tā vietā, lai mākslīgi uzturētu to, kā nav, noderīgāk pievērsties un saglabāt tās tradīcijas, kuras mums ir un kuru ievērošana reizi gadā notiek dabiski, nepiespiesti un bez atgādinājuma — pie saviem tuvajiem kapsētās.

Staburags.lv ARHĪVS

Kultūras dzīves kulminācija — kapos

Kategorijas