Cietais ir nejūtīgs
Vasaras vidus, saulgriežu diena ne tikai laiku pagriež uz rudeni, bet arī latvieti, lai cik tālu pasaulē būtu aizklīdis, pagriež dzimtenes virzienā. Tuvojoties Līgo svētkiem, Jāņu dienai, latvieši Īrijā, Lielbritānijā, Kiprā vai pat tālajos Štatos kravā čemodānus, skaita naudu, lai kā silts vasaras lietus nolītu uz savām saknēm. Arī pats, kādu laiku dzīvojot ārzemēs, instinktīvi jutu šo brīdi, kad vispareizāk ir būt tajās mājās, kur spēru pirmos soļus dzīvē. Savādi, ka to līdz šim nav sapratuši tie, kuri izšķiež miljonus, rīkojot reemigrācijas kampaņas.
Vajadzētu tik “uzspiest” uz pareizajām jūtām, uzrunāt, aizskart līdz sirds dziļumiem katru. Bet tas ir pa spēkam tikai Latvijas inteliģencei.
Kamēr vieni meklē īstās pogas, uz kurām spiest, latvietis, tur vai šur dzīvojošs, lieto telefona un datora pogas, lai vismaz virtuāli būtu pēc iespējas tuvāk saviem mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem. Mūsdienu tehnoloģijām attālums nav šķērslis. Tā vismaz esam mācīti domāt. No pieredzes varu teikt, ka viena otra mobilo operatoru kompānija gan varēja pacensties vairāk, lai patiesi būtu starpniece, bezvadu tilts starp cilvēku sirdīm.
Viens no pasaules lielākajiem moderno tehnoloģiju gigantiem analizējis latviešu paradumus šo iekārtu lietošanā. Secinājums — sociālos tīklus kā komunikācijas veidu ikdienā izmanto trīs ceturtdaļas iedzīvotāju. Sazinās arī ar īsziņām, telefonsarunās. Arī tautā iecienītais “skaips” ir daudzu, tajā skaitā cilvēku gados, viens no nedaudzajiem “logiem”, pa kuru redzēt un dzirdēt savus tuviniekus, aizklīdušus daudzu tūkstošu kilometru tālumā. Kādā nesenā intervijā kundzīte ap astoņdesmit gadiem teica, ka dators viņai ir, lai redzētu, kā izaug mazmazbērni Īrijā. Šajās dienās viņi uz Latviju neatbrauks. Ne tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka vecākiem darbs.
Modernās tehnoloģijas mūs padarījušas atkarīgus, bet, ejot līdzi laikam, tā ir pat patīkama atkarība. Cik bilžu, video ar vasaras brīnumu nakts stāstiem atkal piepludinās sociālos portālus, tiks sūtītas, augšup un lejuplādētas, noglabātas datoru cietajos diskos! Bet neviens disks, pat vismodernākais, nespēs saglabāt to, ko spējam mēs paši. Jo stāsts ir par īstu pieskārienu, spēcīgu madaras smaržu, rasā samirkušiem bikšu galiem, aukstu kā ledus avota ūdeni uz mēles.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra