“Izsūtījumā” uz Krimu

2014. gada 19. jūnijs 08:48

289

Šonedēļ, ieskatoties plašsaziņas līdzekļos, citu ziņu gandrīz nav — tikai gaidāmā līgošana un Pasaules kausa izcīņa futbolā Brazīlijā. Kaut kā nemanāmi ir pagājusi viena no Latvijas sēru dienām — 17. jūnijs, kad pirms 74 gadiem Rīgā iebrauca krievu tanki. Karogi ar sēru lenti pie mājām aizvakar bija, bet reti kurš tam pievērsa uzmanību. Pārāk ātri esam aizmirsuši, kad un ko zaudējām, lai tikai pēc daudziem gadiem atgūtu. Vakar sazinājos ar kolēģi, kura atvaļinājumu pavada pie vīra radiem Krievijas pierobežā. Valsts karogs ar sēru lenti bijis tikai pie pagasta pārvaldes ēkas. Toties pāri ciemam, dobji rūkdamas, lidojušas krievu lidmašīnas. Paziņa jutusies kā pirms iebrukuma sākuma, atcerējusies filmās redzēto un grāmatās lasīto par 1940. gada jūniju, kad Latvija uz pusgadsimtu zaudēja brīvību.

Vērojot, kas notiek Ukrainā, vēstures atkārtošanās nemaz nešķiet tik nereāla. Var saprast to cilvēku bažas, kuri netic, ka NATO spēki x stundā pagūs mums palīdzēt. Ja Krievija no pasaules organizācijām nedabūs kārtīgu pretsparu, mēs nevarēsim būt droši. Tik viegli izdevās pievākt Krimu, kāpēc lai nemestu aci uz Baltijas valstīm? Tomēr vairs nav 1940. gads, un pasaule ir ļoti mainījusies. Palikusi nemainīga vienīgi Krievijas vēlme atkal kļūt noteicošajai impērijai, kura regulē procesus ne tikai uz Zemes, bet pat kosmosā. Ukraina cīnās, pretojas un Kremļa “napoleoniņam” nepadodas. Krievija mēģina nospiest Ukrainu uz ceļiem, noslēdzot un pat saspridzinot gāzesvadu. Gan jau sekos vēl kādas akcijas.

Interesanta ir viena otra Vladimira Putina ideja — kaut vai mēģinājums glābt Krimas tūrisma nozari. Pussalu februārī okupēja, martā anektēja, bet ko darīt tālāk? Agrāk sezonā Krimu apmeklēja 6 miljoni tūristu, un trīs ceturtdaļas no viņiem bija ukraiņi.

Uz Krimu atpūsties ukraiņi vairs nebrauc, ārzemnieki ne tik, bet kā Krimai atpūtniekus tomēr sagādāt? Tad nu Putins izdod rīkojumu — valsts iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem obligāti jāatpūšas Krimā! Pie tam ceļojums jāapmaksā no valsts uzņēmuma vai arodbiedrības līdzekļiem. Krievijas mediji par to, protams, neinformē, toties atklāj vācu žurnāls “Focus”. Tas arī vēsta, ka Maskavas apgabala pašvaldība šim mērķim jau piešķīrusi 4 miljonus eiro, Čečenija — vairāk kā 3 miljonus, koncerni “Gazprom” un “Rosņeftj” — pa pusmiljonam.

Kā būtu, ja līdzīgu rīkojumu — atpūsties tikai Jūrmalā — izdotu mūsu valsts prezidents? Vai tas glābtu Latvijas tūrisma nozari? Diezin vai, jo ar mūsu algām un Jūrmalas cenām nekāds dižais tūrisma biznesa atbalsts neiznāktu. Ja nu vienīgi daudzi patiesi priecātos par īslaicīgu apmaksātu “izsūtījumu” kaut vai uz Jūrmalu.

Staburags.lv ARHĪVS

“Izsūtījumā” uz Krimu

Kategorijas