Staburags.lv ARHĪVS

Cīņa ar “traģisko vēstures negadījumu”

Līga Patmalniece

2014. gada 13. jūnijs 08:24

156
Cīņa ar “traģisko vēstures negadījumu”

Vakar Saeimā otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu. Deputāti atbalstīja stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu, tostarp līdz 21 gadam paceļot vecuma slieksni cigarešu pirkšanai. Savukārt 21 līdz 25 gadus vecajiem cigarešu pircējiem būs bez uzaicinājuma jāparāda personu apliecinošs dokuments. Smēķēt aizliegs publiskās vietās citas personas klātbūtnē, ja pret to iebilst, jebkurā vietā, kur ir bērni. Ja mājas iedzīvotājiem būs iebildumi, arī uz balkoniem un lodžijām, dzīvojamo māju kāpņutelpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, ne tuvāk par 10 metriem no māju ieejām smēķēt nedrīkstēs.
Cigarešu izgudrošanu sauc par “traģisku vēstures negadījumu”, taču savulaik smēķēšanu Amerikā pat reklamēja kā vienu no veselības uzlabošanas iespējām.
Pirmie pētījumi, kas pierādīja saistību starp smēķēšanu un plaušu vēzi, veikti 1950. gadā, un šodien sabiedrība cīnās ar šī “traģiskā vēstures negadījuma” sekām.
Smēķētājus mēģina ietekmēt ar briesmīgām reklāmām, aizliegumiem, tabakas izstrādājumu cenu celšanu, tomēr nesekmīgi. Kā smēķēja, tā smēķē.
Tabakas dūmos ir četras reizes lielāka cilvēka organismam kaitīgo vielu koncentrācija nekā auto izplūdes gāzēs. Tiek lēsts, ka, izsmēķējot vienu cigareti, cilvēks saīsina savu mūžu par 11 minūtēm, bet kopumā smēķētājs šī ieraduma dēļ zaudē 14 gadu no savas dzīves. Taču nekādi draudi, statistika neattur kaislīgus smēķētājus no nelāgā paraduma. Manuprāt, ne jau tikai cigarešu reklāma popularizē smēķēšanu. Arī sabiedrībā zināmi cilvēki, vēsturiskas personas, piemēram, klasiskā bilde ar slavenu dzejnieku vai rakstnieku, kuram pirkstos “zārknagliņa”, populārs tēls, kaut vai Šerlokss Holmss ar raksturīgo pīpi, rada tolerantu attieksmi pret šo netikumu.
Pārlūkojot pie šīs informācijas internetā izteiktos viedokļus, dominē daudzie norādījumi par to, kā tad šos ierobežojumus varēs īstenot un izkontrolēt? Kāda jēga no likumiem un noteikumiem, kuru izpildi neviens nekontrolē? Cigaretes oficiāli drīkstētu iegādāties tikai pilngadīgi pircēji, tomēr dzīvē tā nav. Jau šobrīd nedrīkst smēķēt kāpņutelpās un ne tuvāk par 10 metriem no iestāžu ieejas, bet vai to ievēro? Arī daudzdzīvokļu mājās Aizkrauklē piedūmotu kāpņutelpu netrūkst. Ja ir likums, jābūt izpildes kontrolei. Šis nav ne pirmais, ne pēdējais, ne arī vienīgais likums, kas būtu atbalstāms, taču dzīvē netiek ievērots.