Vajag skaidrot, nevis sodīt

2014. gada 12. jūnijs 08:23

342

Redakcijā vērsās kāds pļaviņietis (vārds, uzvārds zināms — aut.) un pastāstīja, kā Pļaviņu novada pašvaldības policija “regulē” novada teritorijas sakopšanu — iemetot privātmāju pastkastītēs brīdinājumu: ja līdz norādītajam datumam nenopļaus zāli grāvī pie īpašuma, būs jāmaksā naudas-
sods — 142 eiro.

Lasītājs jautā, kāpēc pašvaldības policija un pašvaldība vispirms neaprunājas ar cilvēkiem: “Pļaviņietim, kurš dzīvo Daugavas ielā un kurš saņēma brīdinājumu, ir vairāk nekā 80 gadu. Vecais vīrs savu īpašumu jau bija sakopis un grāvja pusi, kas ir tuvāk īpašumam, izpļāvis, nepļauta palikusi pati ielas mala un tai tuvākā grāvja mala. Ko darīt, ja cilvēks fiziski nav spējīgs to paveikt?”

Skaidro Zane Grīnberga, Pļaviņu novada pašvaldības policijas priekšniece: “Pašvaldības policija uzreiz nenoformē administratīvā pārkāpuma protokolu, bet dod nedēļu laika teritorijas sakopšanai. Brīdinājumā ir norādīti pašvaldības policijas kontakti, lai ikviens, kuram ir kādas neskaidrības, var sazināties ar mums. Pļaviņu novada mājaslapā un informatīvajā izdevumā “Pļaviņu Novada Ziņas” regulāri tiek publicēta informācija ar atgādinājumu par īpašumu sakopšanu. Personas, kuras saviem spēkiem un līdzekļiem nespēj nopļaut zāli un kurām nav piederīgo, var vērsties pēc palīdzības Pļaviņu novada sociālajā dienestā. Vienlaikus policija atgādina, ka ikviens gadījums tiek izvērtēts individuāli, ņemot vērā gan personas fiziskās, gan materiālās iespējas.”
Pļaviņietim nav arī skaidrs, kāpēc Daugavas ielu centrā pašvaldība sakopj, tur regulāri izpļaujot zāli aptuveni divus metrus no ietves, un privātmāju īpašniekiem tas nav jādara, bet tālāk no centra to pašu ielu vairs nekopj?

Zane Grīnberga skaidro, ka Pļaviņu novada pašvaldības strādnieki pļauj zāli visā novadā: “Daugavas iela ir Pļaviņu pilsētas centrālā iela, tai jābūt iedzīvotājiem un pilsētas viesiem pievilcīgai, tāpēc to arī pļauj primāri. Pļaviņu novada domes 2010. gada 28. oktobra saistošie noteikumi nr. 15 “Pļaviņu novada sabiedriskās kārtības noteikumi” paredz administratīvo atbildību par zāles nenopļaušanu īpašumā esošajā teritorijā, kā arī nekustamajam īpašumam piegulošajā publiskā lietošanā esošajā teritorijā (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas, zāliens līdz brauktuves malai). Zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 centimetru. Zāles garumu mērām ar verificētu mērlenti, taču nereti jau tāpat var redzēt, ka zāle ir teju pusmetra garumā.”

Lasītājs jautā, kam pieder zeme otrā pusē Daugavas ielai, kur zāle ir krietni garāka par 15 centimetriem? Vai tā ir pašvaldības vai īpašnieka zeme un kas maksā naudassodu par nepļauto zāli?

“Šim nekustamajam īpašumam nesen mainījās īpašnieki. Bijušais īpašnieks ir administratīvi sodīts par īpašuma nesakopšanu. Tagadējais īpašnieks ir brīdināts par nepieciešamību īpašumu sakopt. Katru gadu brīdinām 100 — 150 nekustamo īpašumu saimnieku. Šogad par nepieciešamību sakopt savu īpašumu esam brīdinājuši jau 132 Pļaviņu novada iedzīvotājus. Lielākoties iedzīvotāji tomēr sakopj savus īpašumus līdz brīdinājumā norādītajam termiņam,” skaidro policijā.

Staburags.lv ARHĪVS

Vajag skaidrot, nevis sodīt

Kategorijas