“Uzlabojumi” bez uzlabojumiem

2014. gada 10. jūnijs 08:42

Mācību gada beigas daudziem skolotājiem, skolēniem un vecākiem atnesušas ne vien gandarījumu par vēl vienu veiksmīgu un darbīgu skolā aizvadītu gadu, bet arī bažas un uztraukumu par izglītības iestādes likteni nākamajā mācību gadā.

Aizvadītajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā bija publicēta informācija par to, ka teju 100 Latvijas skolu nespētu izpildīt ministrijas iecerētos kritērijus. Ja vidusskolas saglabātu tikai pēc matemātiskiem aprēķiniem, minimālajam skolēnu skaitam novadu vidusskolu klasē vajadzētu jābūt 15, bet pilsētu vidusskolās — 18. Šī ziņa izraisīja diskusijas sabiedrībā. Skolu sarakstā iekļautas arī četras Aizkraukles reģiona izglītības iestādes, kurās 10. klasē ir mazāk nekā 15 audzēkņu — Aizkraukles 1. vidusskola, Jaunjelgavas vidusskola, Vecbebru profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola un Valles vidusskola. Aizkraukles novada pašvaldībā pauž, ka mazā skolēnu skaita dēļ slēgt kādu plūsmu Aizkraukles 1. vidusskolā neplāno, jo Aizkraukles novada skolu reorganizācija norit saskaņā ar domes lēmumu, kas nav saistīts ar IZM skolēnu skaita analīzi.

Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 800 skolu, un no nākamā mācību gada reorganizēs tikai 14 mācību iestāžu. Tas nozīmē, ka iesākušos procesu, ko saudzīgi dēvējam par reorganizāciju, apvienošanu, pievienošanu, nevis skolu slēgšanu, nevar apturēt, tas lēnām un mērķtiecīgi tomēr dodas lauku skolu iznīcības virzienā. Ministre Ina Druviete gan uzsver, ka IZM prioritāte ir gādāt par mazo lauku skolu saglabāšanu, nevis slēgšanu, jo lauku skolas ir novadu centri un mazās dvēseles: “Skolu tīkla sakārtošanu nevar īstenot tikai centralizēti, jebkura skolu reorganizācija, tostarp skolu slēgšana vai jaunu atvēršana, ir pašvaldību kompetence. Tādēļ nav pieņemami pēdējā laikā izskanējušie spekulatīvie apgalvojumi par Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem slēgt mazās skolas. Veidojot optimālu skolu tīkla infrastruktūru, būtisks ir pašvaldību viedoklis.”

Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju — domā ministrijā, uzsverot, ka par to nopietni jādomā pašvaldībām. Jāsaprot, ka, atverot 10. klases ar nepietiekamu skolēnu skaitu, pašiem vien būs jāpiedalās ar līdzfinansējumu skolotāju atalgojumam. Ministrija tam vairs līdzekļus nevarēs atvēlēt.

Bet kā to visu ieviest dzīvē? Kā karstu kartupeli mētājot un spriežot, kas ir ministrijas, kas — pašvaldības kompetencē? Nepārtraukti kaut ko reorganizējot, ieviešot un “uzlabojot”, situācija izglītības jomā nezin kāpēc arvien pasliktinās. Arī daudzi Aizkraukles reģiona skolotāji un izglītības jomā strādājošie speciālisti ne reizi vien intervijās sacījuši, ka svarīgākais, ko beidzot vēlētos izglītības sistēmā — stabilitāti, skaidrību un drošību. Diemžēl pagaidām par to nekas neliecina.

Staburags.lv ARHĪVS

“Uzlabojumi” bez uzlabojumiem

Kategorijas