Vispirms jāieinteresē

2014. gada 5. jūnijs 08:24

Valdošo koalīciju pārstāvošie politiskie spēki vienojušies, ka obligātais centralizētais eksāmens vidusskolēniem fizikā vai ķīmijā ir konceptuāli atbalstāms, tomēr to nevar ieviest uzreiz. Tāpēc nolemts, ka to varētu darīt pēc trim gadiem. Patlaban vidusskolēniem ir jākārto četri centralizētie eksāmeni — latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā. Viedokļi par jaunieviešamā eksāmena nepieciešamību atšķiras. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete paziņoja, ka obligātā centralizētā eksāmena fizikā un ķīmijā nebūs, kamēr viņa vadīs ministriju. Arī lielākā daļa šodienas skolēnu ir pret šo ieceri, taču kādreiz, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, eksaktās zinātnes bija daudz populārākas nekā humanitārās. Padomju Savienība Latvijā attīstīja rūpniecību, tad arī veidojās lielais pieprasījums pēc kvalificēta, izglītota darbaspēka, kas savukārt radīja studentu pieplūdumu eksakto zinātņu fakultātēs. Ļoti būtiski studiju izvēlē bija arī tas, ka eksaktie priekšmeti atšķirībā no humanitārajiem nebija ideoloģizēti. Ja bija vēlme būt brīvam no ideoloģijas dzelzs rāmjiem, nepakļaut sevi “smadzeņu skalošanai”, partijas dogmai, cilvēki varēja iegūt labu izglītību tieši eksaktajās zinātnēs. Sistēmiskā domāšana, ko attīsta eksakto zinātņu studijas, ir noderējusi arī daudziem mūsu redzamākajiem politiķiem. Piemēram, bijušais premjers Ivars Godmanis ir fiziķis, arī ekspremjers Valdis Dombrovskis apguvis fiziķa un ekonomista profesiju. Valsts prezidents Andris Bērziņš ir radioinženieris, bet pirmais prezidents pēc neatkarības atgūšanas Guntis Ulmanis ir ekonomists, arī daudzi citi valstsvīri studējuši tieši eksaktās zinātnes. Arī mūsu reģionā novadus vada eksaktajās zinātnēs izglītojušies vīri, piemēram, Aizkraukles mērs Leons Līdums ir studējis “fizmatos” Daugavpils universitātē, bet Kokneses novada pašvaldības vadītājs Dainis Vingris absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti.

Pieredze liecina, ka ar varu uzspiestais labus rezultātus dod reti, un ar laiku no negribētām lietām atbrīvojas. Bērnos un jauniešos vajadzētu radīt vēlmi apgūt ķīmiju, fiziku, parādīt, ka tās patiesi ir interesantas, radošas zinātnes, kuras mācoties nākotnē iespējams dabūt interesantu un labi apmaksātu darbu. Liela nozīme ir ģimenes iespējai atbalstīt savu bērnu, palīdzēt izraudzīties nākamo profesiju. Bet tas, lai ķīmija un fizika skolēniem patiktu, savukārt ir ļoti atkarīgs no skolotāja. Labs skolotājs mācēs gan ieinteresēt, gan izskaidrot. Domāju, ja obligāto centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā ieviesīs ar mērķi radīt skolēnos interesi par šiem priekšmetiem, visticamāk, tas cietīs neveiksmi. Neviens eksāmens nerada interesi par mācību priekšmetu, bet ieinteresēt protoša priekšmeta mācīšana, un tas ir atkarīgs no skolotāja. Varbūt viens no veidiem, kā ieinteresēt apgūt šos priekšmetus, būtu bezmaksas studiju piedāvājums eksakto zinātņu fakultātēs augstskolās?

Staburags.lv ARHĪVS

Vispirms jāieinteresē

Kategorijas