Daudzevieši izgudro metāla “zābakus”

2014. gada 5. jūnijs 00:01

281

Šogad Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta zemnieku saimniecība “Vairogi” no Zemkopības ministrijas saņēma padarītā novērtējumu — balvu “Zelta čiekurs”. Vairāk kā 20 gadu darbs, pēdējā laikā ieviestie jauninājumi mežizstrādē atzīti valsts līmenī.

Saimniecība “Vairogi” dibināta pirms 22 gadiem, kad šobrīd kuplā Kalnozolu ģimene sāka iesakņoties Daudzeses pagasta “Ģērķēnu” mājās. Tagad tas ir ģimenes uzņēmums, ap privātmāju uzceltas darbnīcas, noliktavas, automašīnu stāvlaukums. Uzņēmumā nodarbināti 49 strādnieki. Andra Kalnozola tēvs ir firmas īpašnieks, māte — grāmatvede, māsa — lietvede, brālis — tehniskais direktors, bet pats Andris — uzņēmuma vadītājs. Viņš stāsta, ka uzņēmuma pamatdarbs ir mežizstrādes pakalpojumu sniegšana. Nozīmīgākās tehnikas vienības — harvesteri, forvarderi, kravas automašīnas. Saskaņotā komanda pārsvarā izpilda valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” un sia “Billerudkorsnas Latvia” pasūtījumus.

Traktors — visurgājējs
— Balva bija pārsteigums?
— Mežizstrādes pakalpojumu nozarē strādājam ilgu laiku, zinājām, ka tāda balva ir, bet tās iegūšana nebija mūsu mērķis. Vēlamies būt ilgtspējīgs un stabils meža nozares uzņēmums. Saņemt atzinību par padarīto ir patīkami, bet tas bija negaidīti, un ir prieks, ka mūsu pūles nozares labā ir novērtētas. Tagad tiem, kuri jautā, cik nozīmīga ir balva, atbildu — tas ir tāpat kā Latvijas mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons”.

— Kādi ir jūsu sniegtie pakalpojumi?
— Koku zāģēšana, apaļkoku pievešana meža malā, transportēšana uz ostu vai līdz patērētājam, kā arī augsnes sagatavošana meža stādīšanas darbiem. Meža stādīšanu kā pakalpojumu citiem gan nesniedzam, to darām vien savam priekam ap māju esošajos pārdesmit hektāros.

— Jūsu darbības jomā ir daudz konkurentu?
— Konkurentu ir ļoti daudz, jo standarta pakalpojumiem nekādas īpašās spējas nav vajadzīgas — svarīgi, lai būtu vēlme darīt un iespējas — finanses. “Vairogi” 1996. gadā iesāka ar ļoti pieticīgiem līdzekļiem. Daļēji arī pateicoties ģimenei, kura pilnībā iesaistījās biznesā. Lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs, nemitīgi jādomā par tā pilnveidošanu. Tā mēs vēlējāmies uzbūvēt traktoru — visurgājēju, ar kuru būtu sasniedzama gandrīz jebkura vieta mežā. Vērtējām konkurentu paveikto šajā jomā, “iztaustījām” visas iespējas, kā šādu traktoru būvēt. Pirkt jau gatavu nozīmētu investēt ap 200 tūkstošiem eiro, bet, uzlabojot esošo tehniku, ieguvums būtu vērā ņemams, toties ar daudz mazākiem līdzekļiem. 2012. gada sākumā brālis Ģirts piedāvāja risinājumu — gandrīz vai divtik palielināt traktora kāpurķēžu virsmas laukumu ar, kā paši nosaucām, “zābakiem”. Tās ir paplatinātas esošās kāpurķēdes, kuras pēc vajadzības var ātri noņemt. Palielinātā atbalsta virsma ļauj tehnikai iebraukt purvainos apvidos. Šāds pakalpojums — nozāģēt un pievest ceļa malā apaļkokus no slapjām cirsmām — veicināja konkurētspēju. Papildus tam platās kāpurķēdes saudzē meža augsni, piebraucamos ceļus, nebojā tos.

Konsultē profesori
— Inovatīvā ideja pārtapa pakalpojumā?
— Jā, pateicoties Limbažu pusē veiktajam darbam, kur sniedzām pirmo šo specifisko pakalpojumu. Rezultātā mūsu uzņēmumu izvirzīja meža nozares gada balvai “Zelta čiekurs” nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”.

— Limbažu pusē ir daudz purvainu vietu?
— 800 m3 cirsma bija izstrādāta ziemā, bet uzņēmējam pietrūka jaudas, lai kokus līdz pavasarim pilnībā izvestu, un daļa bija pat ieaugusi zālē. Glābējzvans “Vairogiem”, aizbraucām, novērtējām situāciju dabā, un es teicu klientam, lai rēķinās, ka ap 300 m3 no visa daudzuma vajadzēs pagaidu piebraucamā ceļa izveidei. Plato kāpurķēžu dēļ ceļa izbūvei izlietojām vien 40 m3.

— Tas nozīmē, ka šis specifiskais pakalpojums ir veicams jebkurā laikā un vietā?
— Tā gluži nav. Šis nav gadījums, kad visi citi būtu pamēģinājuši un tikai mēs spējām glābt situāciju. Darbu labāk ieplānot laikus. Ar platākām kāpurķēdēm arī ziemā vieglāk izvest apaļkokus, pirms tam speciāli neiesaldējot ceļu. Braucot pa zemas izturības ceļiem, metāla “zābakus” var uzlikt laikus, nebaidoties sabojāt šos ceļus, neveidojot rises, kas tik ļoti traucē braukšanai. Nesen saņēmām zvanu par līdzīgu situāciju kā Limbažos. Aizbraucām, apskatījām un secinājām, ka šajā gadījumā nepalīdzētu arī platās kāpurķēdes, jo pāri stāvošam ūdenim, burtiski dīķī, izbūvēt pagaidu ceļu un pa to izbraukt ir neiespējami.

— Vai inovācija ir patentēta un vai šo produktu plānojat pārdot?
— Patentēts tas nav, bet par to domājam. Pašlaik testa režīmā no pērnā gada oktobra ir viens ķēžu komplekts, bet mūsu gatavotos kāpurķēžu posmu savienojumus jau eksportējam uz Zviedriju un rudenī plānojam piegādāt jau gatavus ķēžu komplektus. Pamazām šo produktu iepazīst arī mežizstrādes uzņēmumi Latvijā.

Brālis apguvis zināšanas metālapstrādē, konsultējies par pareizā metāla izvēli ar mācībspēkiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ko arī pats ir absolvējis. Pašlaik izmantojam Zviedrijā un Somijā ražotu metālu, bet pirmie “zābaki” ir gatavoti no Krievijā ražotā.

Droši un saudzīgi
— Kuri ir jūsu lielākie klienti?
— “Latvijas valsts meži” un SIA “Billerudkorsnas Latvia”. Pateicoties mūsu uzņēmuma nemitīgai, mūsdienīgai biznesa attīstībai, lielu daļu no uzņēmuma apgrozījuma veido VAS “Latvijas valsts meži” pasūtījumi.

— Teicāt, ka Latvijā to pašu, ko jūs, piedāvā daudzi. Vai ar laiku situācija varētu mainīties, paliktu tikai lielie uzņēmumi?
— Drīzāk pamazām jāsakārto darba vide, un ar to nodarbojas Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (LNMA), kuras valdes loceklis esmu arī es. Tajā apvienojušies 40 uzņēmumu. Strādājam, lai apvienotos meža nozares uzņēmumi un kopā risinātu meža nozares problēmas. Šāda veida asociācijas ir sakārtojušas meža nozari Skandināvijā un citās valstīs. Prasības, piemēram, obligātu drošības ķiveres, speciālu drošības zābaku un vestes lietošanu meža darbos, piesārņojumu savācošo boju izvietošanu novadgrāvjos, grāvju iztīrīšanu, pēc cirsmas izstrādes atjaunojot teci utt., agrāk uzskatījām par liekiem izdevumiem. Šobrīd novērtējam ieguvumu no tām. Prasības liek ievērot valsts uzņēmumos, to izpildi pārbauda, mūsu gadījumā “Latvijas valsts meži”, bet privātajā sektorā neko no nosauktā neņem vērā.

— Kā ar to cīnīties?
— Pašlaik Valsts meža dienests tikai novērtē paveikto darbu, piemēram, vai ievēroti ciršanas noteikumi, vai mežs tiek atjaunots, bet institūcijas, kas konstatētu pārkāpumus, šobrīd nav, un tos lielākoties fiksē tikai pēc konkurenta sūdzības.

— Šo papildu izmaksu dēļ mežizstrādes konkursos varbūt nevarat piedāvāt zemāko cenu?
— Tieši pretēji. Tāpēc, ka “Vairogos” ieviestas visas iepriekš nosauktās prasības darba drošībai un vides saudzēšanai, darbs ir daudz drošāks un esam soli priekšā tiem uzņēmumiem, kas to vēl nav ieviesuši, un tādā veidā mēs varam būt konkurētspējīgi arī privātajā sektorā. Papildus tam daudz laika un līdzekļu veltām darbinieku apmācībai, kas arī uzlabo darba efektivitāti.

Meža naudai jābalsta pagasts
— Uzņēmuma strādnieki ir pārsvarā no Jaunjelgavas novada?
— No 49 darbiniekiem 18 ir daudzesiešu, seši no pārējās novada teritorijas, seši no Neretas, deviņi no Aizkraukles, četri no Viesītes un Kokneses, pa vienam no Skrīveriem un Ķeguma. Ar šādu strādnieku skaitu strādājam astoņus gadus. Tieši tāpēc, ka dodu darbu daudziem novada cilvēkiem, gribētos arī atgriezenisko saiti, bet neviens pašvaldības darbinieks nekad nav interesējies par mums, mūsu viedokli, tajā skaitā nodokļu ieņēmumu sadalījumu, kas, manuprāt pašlaik ir pagastu pārvaldēm nelabvēlīgs. Kāpēc daļa naudas, kuru iegūst no pašvaldības teritorijā izstrādātā meža, nepaliek tajā pagastā, kurā mežs aug? Ja īstenotu šādu nodokļu sadalījumu, katrs iedzīvotājs gūtu labumu un mazāk būtu to, kuri neiedziļinoties klaji pārmet pārmērīgu meža izciršanu. Ja, piemēram, Daudzeses pagastā no izstrādātajiem 100 tūkstošiem kubikmetru apaļkoku 10 tūkstošu kubikmetru pārvērstu naudā un par to atjaunotu bērnudārzu vai skolu — tā būtu šī atgriezeniskā saite.

— Saspīlētā situācija Ukrainā un Krievijā ietekmē arī jūsu firmas darbību?
— Meža nozares produkciju uz šīm valstīm izved maz, drīzāk pretēji — mums interesē bagātie Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas meža resursi. LNMA ir sadarbība ar Baltkrievijas meža apsaimniekotājiem. Viņi vēlas pārņemt mūsu efektīvo darba stilu, vēlas, lai mēs iemācām strādāt pa jaunam. Diemžēl pēdējā laikā sadarbība apsīkusi pārsvarā saspīlētās situācijas dēļ. Protams, latvieši ir ieinteresēti ne tikai mācīt, bet arī strādāt paši, veidot tur uzņēmumus. Baltkrievijas ekonomika nav tik attīstīta, kā varētu vēlēties, un ar mūsdienīgu tehniku neilgā laikā var sagatavot lielu koksnes apjomu, kādu Baltkrievijas rūpnīcu jaudas nevar pārstrādāt. Sadarbība ir arī ar kolēģiem Lietuvā, kur labu slavu ieguvušas “Vairogu” piedāvātās un ierīkotās forvarderu vinčas.

— Labs jūsu jomas speciālists joprojām ilgi jāmeklē?
— Labu meža mašīnu operatoru ir maz, un liela daļa no viņiem ir izauguši pie mums, bet, pateicoties LNMA sadarbībai ar Ogres valsts tehnikumu, izveidota mācību programma tieši šajā jomā. Šie audzēkņi ir apmācīti strādāt ar modernu tehniku, un viņiem vajag mazāk laika un līdzekļu, lai iekļautos ikdienas darbā.

Staburags.lv ARHĪVS

Daudzevieši izgudro metāla “zābakus”

Kategorijas