Uzlabojumi ir statistikā, nevis dzīvē

Marika Melnace, Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases skolniece

2014. gada 3. jūnijs 08:44

117

Aizvadītajā nedēļā visu laiku un spēkus veltīju valsts eksāmenu kārtošanai, novārtā nevarēja atstāt arī pārējos priekšmetus. Vidējais vērtējums man ir 8,5 balles, tas nozīmē, ka līdz izcilībai vēl jāpacenšas. Iegūtais vērtējums ir būtisks arī tāpēc, ka ļāvis sekmīgi pretendēt divām stipendijām. Esmu ieguvusi Lapas starta stipendiju, kā tieši to izmantošu, pagaidām nezinu, taču rudenī redzēšu, kas būtu nepieciešamākais. Un vēl priecājos par to, ka esmu ieguvusi Vītolu fonda stipendiju.

Pirmais eksāmens, ko kārtoju martā, bija krievu valodā. Šo svešvalodu izvēlējos tāpēc, ka tajā jutos spēcīgāka nekā angļu valodā. Pagājušo pirmdien bija eksāmens latviešu valodā un ceturtdien bioloģijā. Visvairāk satraucos par eksāmenu bioloģijā, jo tieši tas izšķirs manu nākotni, ko vēlos saistīt ar medicīnu. Esmu izvēlējusies studēt šajā jomā Paula Stradiņa universitātē. Tāpēc man šis eksāmens bija vissvarīgākais un bija ļoti būtiski tajā iegūt iespējami augstu novērtējumu. Vai tas ir izdevies, pagaidām grūti spriest, taču, manuprāt, eksāmens kopumā nebija grūts, domāju, rezultāts būs labs.

Tā kā mana izvēle ir medicīna, svarīgs arī novērtējums ķīmijā un fizikā. Skolotāji gan šajos, gan citos priekšmetos ir atsaucīgi un nepieciešamības gadījumā gatavi palīdzēt. Skolotāju un arī pašas pūļu ieguldījumu vislabāk varēšu redzēt, sākot studēt. Zināšanas arī šogad pārbaudīju, piedaloties vairākās olimpiādēs. Vēstures olimpiādē ieguvu pirmo, bioloģijas — trešo vietu. Arī konkursā “Pazīsti savu organismu” man trešā vieta. Veiksmīga bija piedalīšanās zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konkursā, kurā ieguvu pirmo vietu zonā, bet valstī — atzinību. Tā bija ļoti laba pieredze, jo, aizstāvot ZPD Jelgavā, pirmo reizi runāju tik lielas publikas priekšā. Bija iespēja redzēt citus jauniešus un līdz ar to novērtēt sevi, ieraudzīt lietas, ko sevī vajag pilnveidot.
Saspringtā eksāmenu laika dēļ sekot līdzi notiekošajam valstī varēju minimāli. Nedēļas sākumā ziņās izskanēja vērtējums par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem. Pati vēlēšanās nepiedalījos, jo nesaskatīju šajos sarakstos nevienu, kurš aizstāvētu jauniešu intereses. Nebija neviena kandidāta, par kuru labprāt balsotu. Lasīju, ka ekspremjeru Valdi Dombrovski virza finanšu un ekonomikas bloka komisāra amatam. Domāju, tā no visām vietām viņam ir vispiemērotā. Viņš, arī strādājot Latvijā, izcēlās ar spēju īstenot taupības režīmu. Vai Latvija kaut ko no tā iegūs — ja nu vienīgi prestižu. Varbūt ir pārāk maz informācijas presē par to, ko īsti šie vīri dara. Piemēram, ko tieši Eiropas sadarbības attīstības komisārs Andris Piebalgs paveicis Latvijas labā?
Lasīju, ka streikam gatavojas medicīnas jomā strādājošie, arī skolotāji maija pirmajā pusē devās ielās, pieprasot adekvātu darba algu. Manuprāt, streikojot neko daudz nevar panākt. Matemātika ir vienkārša — ja naudas nav, tad to nevar piešķirt. Turklāt skolotāju streiks radīja negatīvu reakciju no citu profesiju pārstāvjiem, kuri arī nesaņem pietiekami lielu atalgojumu. Ekonomiskā situācija visā valstī ir slikta, un zemas algas ir arī citu darbu veicējiem. Mediķiem streikot ir grūti, jo viņi taču nevar doties ielās, pametot savus pacientus. Protams, skolotāji ir pelnījuši lielāku algu, jo darbs, ko viņi dara, nav viegls. Politiķi daudz runā par Latvijas veiksmes stāstu, ekonomiskās situācijas uzlabošanos, tomēr, manuprāt, tas ir redzams tikai sausos aprēķinos, statistikā, bet dzīvē cilvēki to neizjūt. Kamēr visi šie pētījumi par ekonomisko augšupeju neparādīsies katra cilvēka ikdienā, tikmēr šie pētījumi neko nemainīs.

Staburags.lv ARHĪVS

Uzlabojumi ir statistikā, nevis dzīvē

Kategorijas