Mežu uzmana “no putna lidojuma”

2014. gada 26. maijs 16:30

1328

Karstā laika dēļ mežos noteikts ugunsbīstamais periods, kura laikā ne tikai noteikti būtiski ierobežojumi mežā strādājošajiem un tiem, kuri atpūšas mežā vai tā tuvumā. Šajā laikā mežu pārrauga arī no ugunsdzēsības torņiem. Tajos ik dienu dežurē novērotāji.

Sēlijas virsmežniecības Jaunjelgavas nodaļas vecākais mežzinis Andris Golovackis stāsta, ka Jaunjelgavas apkaimē novērotāji dežurē Mentas tornī, Daudzeses nodaļas teritorijā — Zalves un Ērberģes torņos. Šobrīd novērotāji dežurē no pulksten 11 līdz 19. Ja laiks kļūs vēl sausāks, dežūras laiks varētu manīties.

— Ja līst lietus, novērotāju darbalaiks var mainīties, — saka Golovacka kungs. — Dežūras ugunsdzēsības torņos pašlaik ir efektīvākais veids, kā pamanīt meža ugunsgrēka sākšanos. Lielākā daļa torņu ir atjaunoti, izmantojot Eiropas Savienības projektos iegūto naudu, un tajos iespējams uzstādīt videonovērošanas ierīces, taču uzņemtajā attēlā pašlaik nav iespējams atšķirt dūmus no putekļiem, kuri vēja dēļ virs meža var pacelties ne tikai tieši virs ceļa. Vajadzīgi pieredzējuši novērotāji, kur tos māk atšķirt. Turklāt novērotājam ir ļoti labi jāpārzina teritorija.

Līdzekļu trūkuma dēļ gan nevaram izmantot visus torņus, kas savlaik ierīkoti. Jaunjelgavas mežniecības teritorijā bija četri torņi. Tagad to pārrauga no viena. Ugunsgrēka vietu var precīzi noteikt, ja dūmus pamana vismaz no diviem torņiem. Šobrīd diemžēl ne vienmēr tas izdodas. Mums ir laba sadarbība ar kaimiņu nodaļu torņu dežurantiem. Viņi, pamanot dūmus mūsu teritorijā, piemēram no “Radžu” torņa Birzgales pagastā (Rīgas reģionālā virsmežniecība), mums nekavējoties ziņo par saviem novērojumiem. Attālumi starp torņiem ir milzīgi, un reizēm dūmaka gaisā liedz veikt precīzus novērojumus.

Saziņai izmanto mobilos sakarus. Torņos ir saules bateriju paneļi un akumulatori. Mobilo tālruni var uzlādēt turpat tornī.

Šis pavasaris ir visai “ugunīgs”. Ja pērn Jaunjelgavas nodaļā visa gada laikā bija tikai trīs meža ugunsgrēki, tad šopavasar jau septiņi. Operatīvi rīkojoties, tos esam nodzēsuši jau pašā sākumā vēl mazus. Lielākā daļa ugunsgrēku izcēlušies kūlas svilināšanas dēļ. Taurkalnē makšķernieki, atgriežoties no zvejas pa mežu, acīmredzot bija nometuši izsmēķi, un sāka degt mežs. Kad cirsmās sāk augt pirmās sēnes, reizēm kādu no tām “nopīpē” arī sēņotāji. Līdzīga situācija ir arī rudenī.

Visai reti, bet meža ugunsgrēks var sākties arī pēc zibens spēriena. Elektriskais lādiņš sakarsē kūdru zemsedzē, un tā reizēm gruzd, līdz sākas degšana. Parasti tas notiek otrajā, trešajā dienā pēc negaisa. Šogad šādu gadījumu vēl nav bijis.

Mums noder ne tikai torņu dežurantu novērojumi, bet jebkura garāmgājēja sniegtā informācija par dūmiem un ievērotu ugunskuru. Labāk par pamanīto ziņot Meža dienestam. Mēs noteikti pārbaudīsim informāciju un pārbaudīsim aizdomīgās vietas.

Staburags.lv ARHĪVS

Mežu uzmana “no putna lidojuma”

Kategorijas