Saldos kartupeļus rok arī janvārī

2011. gada 11. augusts 09:30

1908

Dagnija Rutkovska piemājas saimniecībā “Bites” Skrīveros jau vairāk kā desmit gadu audzē topinambūrus. Līdzīgi kā vieniem mežs ir glābiņš brīžos, kad ļoti nepieciešama nauda, Dagnijai tas ir topinambūru lauks, no kura “paņemt” kādu simtu latu varētu arī ziemā, ja tik zeme nebūtu sasalusi un sniegiem klāta.

“Bišu” govīm laksti negaršo
Šis mazais bizness esot aizsācies ar kaimiņu dotajiem desmit bumbuļiem. Pirmos piecus gadus, apstādāmās platības pakāpeniski palielinot, raža noderējusi lopu barošanai. Salīdzinājumā ar blakuslaukā augošajiem kartupeļiem topi-
nambūru ražība esot lielāka. Augot kā nezāle, un, atstājot zemē kaut mazāko bumbuli, nākamajā gadā sakuplo pamatīgs cers. Šogad no pushektāra plānojot novākt līdz pat piecām tonnām, ja daļu nenoēdīs ūdensžurkas kā pērn, atstājot vien divas trešdaļas ražas. Citi lopbarībai izmantojot arī lakstus, bet “Bišu” govīm tie negaršojot.
Vēlāk, atrodot topinambūru pārstrādātājus Vidzemē, secināts, ka ar šo augu audzēšanu var nedaudz nopelnīt. Augustā topinambūru saknes, kas izskatā līdzīgas kartupeļiem, pēc garšas saldākas par tiem, vēl nav nogatavojušās. Nesen beidzies intensīvās ziedēšanas laiks, un nu var atrast tik pa kādam koši dzeltenam ziedam, kas atgādina margrietiņu. Teic, ka topinambūriem ir riekstu garša. Dagnija esot ēdusi arī topinambūru čipsus, un tie bijuši garšīgi.
Žāvē un samaļ miltos
Agrāk izaudzēto norakuši ar dakšām, bet nu to darot ar kartupeļu racēju. “Pie topinambūru vākšanas jāķeras, kad visi citi lauku darbi padarīti — oktobra beigās, novembrī,” stāsta Dagnija. “Pēc salnām grūtākais darbs ir nopļaut garos lakstus, tie jānogriež ar krūmgriezi. Ja vēlā rudenī pēkšņi pārsteidz sals un sniegs, ražas novākšanu atstājam uz pavasari. Nekas slikts tiem nenotiek. Turpretī, ielikti pagrabā, tie ātri bojājas, izžūst.
Ar to pārsteidzam kaimiņus, kuri jautā, ko mēs rokam pavasarī? Saku: kartupeļus, kurus rudenī piemirsām novākt. Neierastākais ražas novākšanas laiks bijis janvārī, bet gadījies arī novembra beigās un decembra pirmajās dienās līdz ar sniegu pa apledojušu ceļu vest pārdot. Vienā reizē aizvedu pustonnu un “samainīju” pret simt piecdesmit latiem.
Firma, kura iepērk topinambūrus, tos žāvē, smalcina un ražo topinambūru miltus. Lai iegūtu 100 kilogramu, jāizžāvē tonna. Miltus pilda mazās burciņās, pa 250 gramiem, un pārdod par aptuveni trim latiem. Miltu ražotāji mums maksā ap trīsdesmit santīmu par kilogramu. Dzirdēts, ka divreiz augstāku cenu piedāvā uzpircēji Igaunijā. Lielveikala plauktā redzēju topinambūrus par 80 santīmiem kilogramā. Miltus savukārt lieto kā uztura bagātinātāju, arī konditorejā. Vērtīgas ir arī topinambūru ziedlapiņas, bet tās vākt nav laika. Kādus gadus pacietības pietika, bet pēc tam, kad zieda vietā pāris reižu rokā nonāca bite, šim darbietilpīgajam biznesam metām mieru.”

Staburags.lv ARHĪVS

Saldos kartupeļus rok arī janvārī

Kategorijas