Vēlēšanas vēlēšanu dēļ?
“Nav, par ko balsot,” tradicionāla atbilde jautājumam, kāpēc daudzi labāk izvēlas neizmantot savas pilsoņa tiesības un nepiedalās vēlēšanās. Pamatojums — vilšanās līdzšinējā politiķu darbībā, neuzticēšanās un neuzķeršanās kārtējiem pirmsvēlēšanu solījumiem.
Saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiek nedēļas nogalē, pētījumu centrs “Ipsos MORI” pēc gandrīz 9000 cilvēku aptaujāšanas 12 Eiropas Savienības (ES) valstīs secinājis, ka 62% aptaujāto “nav nemaz” vai “nav tik daudz” tajās ieinteresēti. Aptaujā noskaidrots arī, ka, neraugoties uz politiķu reklāmas kampaņām, ap 60% eiropiešu nemaz nezina nevienu no EP deputāta kandidātiem. Savukārt beļģi ir lielākie entuziasti, paužot gatavību piedalīties vēlēšanās. Tiesa gan, Beļģijas, Grieķijas, Kipras un Luksemburgas iedzīvotājiem vēlēšanās jāpiedalās obligāti, dažviet par vēlēšanu ignorēšanu draud pat vairāku desmitu eiro liels naudassods. Vai nākamais solis varētu būt vēlētāju sodīšana par “nepareizu” balsojumu?
Šajās dienās arī Latvijā dažādu jomu pārstāvji diskusijā “Vēlēšanu nākotne jeb Vēlēšanas 2030” sprieda par to, ka arī pie mums pēdējos gados vēlēšanu aktivitāte arvien pazeminās, tostarp diskutēja, kas mainītos, ja ieviestu obligātas vēlēšanas.
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns mācītājs Juris Cālītis sacīja, ka nevarot iedomāties regresīvāku veidu kā noteikumu piespiedu kārtā piedalīties vēlēšanās. Šāda kārtība atsauktu atmiņā Latvijas iedzīvotāju negatīvo pieredzi Padomju Savienībā. Pret obligātām vēlēšanām iestājās arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, atgādinot vēlēšanu mērķi — ievēlēt tādus tautas priekšstāvjus, kuri apmierina vairākumu sabiedrības.
Lai sāktu diskusiju par iespēju rīkot obligātas vēlēšanas, manuprāt, vispirms jāatrisina jautājums par balsošanas sistēmu. Radot iespēju balsot elektroniski, kā arī balsot ar ID kartēm, vēlēšanas padarot ērtākas un ātrākas, noteikti palielinātos vēlētāju aktivitāte, iesaistītos vairāk jaunu cilvēku. Pētījumu centriem vajadzētu rast atbildi, kāpēc tad cilvēki arvien vairāk nevēlas izmantot savas pilsoņa tiesības ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā? Viens no iemesliem ir ļoti zems uzticības līmenis cilvēkiem, kuri vēlas kandidēt. Vēlētājiem vairs nav ticības un pārliecības, ka deputātu kandidātu motivācija ir ne tikai sava, bet arī sabiedrības un valsts izaugsme un labklājība. Un vai par šīs pārliecības trūkumu cilvēku drīkst sodīt?
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra