Vārda brīvība nav sinonīms visatļautībai

2014. gada 16. maijs 08:24

294

Vārda brīvība nav sinonīms visatļautībai

Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas Latvijā ievieš kriminālu sodāmību par genocīda un noziegumu pret cilvēci publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Pēc asām deputātu diskusijām parlamenta deputāti pieņēma likumprojektu, 56 tautas kalpiem balsojot par, 22 pret un vienam atturoties. Jāpiebilst, ka arī parlamenta pārstāvjus deputātu imunitāte nepasargās, ja viņi šo likumu pārkāptu.

Daļa sabiedrības likumu apšauba, liekot saprast, ka tāds iederētos totalitāra režīma valstī. Tādējādi tiekot pārkāpta vārda brīvība. Tomēr — vārda brīvība nav naida kurināšana, Latvijas tautas pazemošana, melīgi izteikumi. Jēdzienu “vārda brīvība” nevajag jaukt ar visatļautību un stulbumu. Tiem, kuri apgalvo, ka šis pants ierobežo vārda brīvību, der ieklausīties deputāta Andreja Judina teiktajā: vārda brīvība nav absolūta. Par holokausta noliegšanu draud kriminālatbildība vairākās Eiropas valstīs. Protams, ir būtiska viedokļu dažādība, tomēr nav pieļaujama tāda darbība un izteikumi, kādus atļaujas, piemēram, mūsu — Latvijas — valsti EP pārstāvoša deputāte Tatjana Ždanoka.
Latvijā ir jāievieš vēsturiskajām interesēm, kas veido mūsu šodienu, un notikumiem atbilstoši likumdi. Cilvēkiem atmiņa ir īsa. Šad tad skaidrākam skatījumam uz daudzām lietām der pārlasīt Orvela “Dzīvnieku fermu”. Cik reižu atkārtojot, ka “divas kājas slikti, četras kājas — labi”, tā sāk arī šķist?

Ir notikumi, kurus nedrīkst aizmirst, lai tādi nekad neatkārtotos. Nedrīkst aizmirst Staļina organizētajās represijās bojā gājušos miljonus. Miljonus tā sauktos “kulakus” un citus zemniekus, mirušos Ukrainas badā, gulaga nometnēs nobendētos. Nedrīkst mazināt Hitlera pastrādāto neaptveramo šausmu darbu nozīmi, gāzes kamerās nogalinot miljonus ļaužu.

Vārdi, valoda ir spēcīgākais cilvēku prāta ietekmēšanas instruments, turklāt, ņemot vērā cilvēka īso atmiņu, var panākt neticamas pārmaiņas uzskatos, atmiņās. To uzskatāmi var redzēt šodienas Krievijā. Ja tā nebūtu, Putins ar savu ideju par Ukrainas daļu okupāciju būtu viens. Varbūt varētu teikt, ka šis pieņemtais likums ir kā uzticības kredīta ņemšana pirms vēlēšanām, kas tepat aiz stūra. Un tas jau neko nemainīs, tikai uzkurinās emocijas. Taču nav cita virzītājspēka, kas cilvēkam liktu domāt, darīt, secināt izvēlēties, izlemt, kā jūtas. Un, ja šis likums ir vajadzīgs mums, Latvijas iedzīvotājiem, ja tas mums liek justies pasargātākiem, ja liek sajust sevi kā saimniekiem savā zemē, tad tāds ir vajadzīgs.

Staburags.lv ARHĪVS

Vārda brīvība nav sinonīms visatļautībai

Kategorijas