Saglabāja Latviju nākotnei

2014. gada 15. maijs 08:26

Kalendārā gan īpaši nav atzīmēts šodienas datums, taču, ja “Staburagā” būtu rubrika “Šī diena vēsturē”, tajā būtu rakstīts: “Šodien paiet 80 gadu, kopš Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā tiek rīkots valsts apvērsums. Tiek atlaista Saeima un likvidētas politiskās partijas. Apvērsums tika pamatots ar argumentu, ka valstī pastāvošās domstarpības starp daudzajām sīkpartijām esot novedušas pie haosa, sašķeltības, nespējas pieņemt svarīgus lēmumus un korupcijas.”

Gadi ir kā kalns, uz kura pakāpjoties var skaidrāk redzēt bijušo un izvērtēt tā sekas. Taču Ulmaņa laikam, kas tiek dēvēts par Latvijas zelta laikmetu, nav vienprātīga vērtējuma. Manas vecāsmātes, kura audzināja piecus bērnus, skatījumā viņš bija ļoti labs un gudrs cilvēks arī tāpēc, ka viņa valdīšanas laikā ģimenei piešķīra pabalstu ar noteikumu, ka tas jāiztērē bērnu vajadzībām. Tā četras meitenītes tika pie jaunām kleitiņām. Viena no viņām pat bija iecerēta Ulmanim par krustmeitu, taču vectēvs nepaspēja nokārtot “vajadzīgos” papīrus, jo vēsture sagriezās kājām gaisā...

Lai gan valdīja diktatūra un nebija demokrātijas, bija saimnieciska augšupeja, kvalitatīvs darbs un stabils dzīves līmenis, saprātīgi organizēta un normāli funkcionējoša valsts un sabiedrība.

Vērtējot no šodienas viedokļa, tas bija antikonstitucionāls politiskas un tiesiskas vardarbības akts, kas Latvijā likvidēja demokrātiju. Taču, kā atzīst vēsturnieki, gan K. Ulmanim personiski, gan autoritārajai ideoloģijai un propagandai dažos gados izdevās tā paaugstināt latviešu tautas nacionālo pašapziņu kā nevienam pirms vai pēc tam.

K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā izglītība un kultūra bija valsts galvenās prioritātes. Daudz šķēpu lauzts, kā Ulmanim vajadzēja rīkoties 1940. gadā. Protams, gribētos, lai būtu bijusi kaut vai simboliska pretošanās padomju okupācijai, lai Ulmanis tautai būtu teicis tos īstos un pareizos vārdus, lai nebūtu šīs sakāvnieciskās pazemības. Taču vai pretošanās ar dažiem tankiem būtu pasargājusi Latviju no padomju okupācijas?

Pirms pāris gadiem, esot ekskursijā Ulmaņa dzimtas mājās “Pikšās”, nofotografēju arī tāfeli, uz kuras bija šādi Kārļa Ulmaņa teiktie vārdi 1914. gadā, kuri gan aktualitāti nav zaudējuši arī šodien: “Kādi ļaudis mums vajadzīgi? Ļaudis nenopērkami. Ļaudis stingri pret bagātības kārdinājumiem. Ļaudis godīgi kā mazās, tā lielās lietās. (..) Īsiem vārdiem sakot — mums vairāk vajadzīgi ļaudis nekā statūti un instrukcijas.” Kas saglabājams, kas atmetams no Ulmaņa laikiem, tas vēsturnieku un mūsu pašu ziņā, taču, manuprāt, viedi ir Latvijas Universitātes profesora Ineša Feldmaņa vārdi: “ Šie seši gadi nenosargāja Latviju pret okupāciju, bet saglabāja Latviju nākotnē.”

Staburags.lv ARHĪVS

Saglabāja Latviju nākotnei

Kategorijas