Tik un tā sirdī kremt

2014. gada 9. maijs 17:12

300

— Vēlos izteikt arī savas pārdomas par krīzes laika pensijām, par kurām bija rakstīts laikraksta 29. aprīļa numurā redakcijas slejā “Tik pacieties ...”, — saka mūsu lasītāja A. kundze no Aizkraukles.

— Manuprāt, tomēr nevar salīdzināt tos pensionārus, kuri pensiju saņem par padomju gados nostrādāto laiku, ar tagadējiem. Jā, piekrītu, daudzi no viņiem arī saņem mazu pensiju, taču viņiem tomēr pensionēšanas vecums bija no 55 gadiem. Bet kā ir tagad? Tu raujies līdz 62 gadiem (drīz jau būs līdz 65), ar jaunajiem grūti konkurēt, sabeidz savu veselību un saņem tikpat, cik, piemēram, padomju laikā pensijā aizgājusi noliktavas pārzine. To es saku no savas pieredzes. Man alga bija 400 latu, darbastāžs gandrīz 40 gadu, no tiem daļa vēl padomju laikos. Darbā galīgi sabeidzu veselību, tāpēc 2011. gadā nolēmu pensionēties priekšlaicīgi — to jau arī var izdarīt tikai, ja nostrādāts 30 gadu. Jutos kā ar aukstu ūdeni aplieta, kad man paziņoja, ka saņemšu 82 latus. Kā es tad raudāju! Labi, ka man ir meita, viņa mani mierināja, uzturēja, bet es patiesībā jutos nekam nederīgs cilvēks. Vecāki taču grib atbalstīt savus bērnus, nevis lai būtu otrādi. Tagad saņemu pilnu krīzes laika pensiju — nedaudz pāri 200 eiro, bet sirdī tik un tā kremt — vai tā mana mūža alga? Laikam esam nepareizā laikā piedzimuši.

Staburags.lv ARHĪVS

Tik un tā sirdī kremt

Kategorijas