Pa izdzīvošanas taku

2014. gada 30. aprīlis 07:00

Pirms kāda laika reģionālo laikrakstu žurnālisti Briselē apmeklēja Eiroparlamentu (EP) un tikās ar Latvijas EP deputātiem. Joprojām prātā palicis Ivara Godmaņa aicinājums izglītot lasītājus, stāstot, ka, ieviešot eiro, Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pieņem loģisku un racionālu lēmumu. Atsakoties no savas valūtas — lata, emocijām un katra personiskajai patikai vai nepatikai neesot vietas, jādomā ilgtermiņā, jādomā par ieguvumiem un nākotni. Tātad viena cilvēka viedoklim nav nekādas vērtības, arī vairākuma domām nav, jo ir lietas, ko mūsu vārdā izlemj citi.

Rīt aprit desmit gadu, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā. Domāju, cik tādu dzelžainu, loģisku un racionālu lēmumu Latvija bez ierunām un pretošanās pieņēmusi šo desmit gadu laikā? Vai tos par labiem un vajadzīgiem atzīsim arī vēl pēc desmit, divdesmit gadiem? Un ko iesāksim tad, ja izrādīsies, ka bez daudziem lēmumiem mierīgi varējām iztikt? Tieši tādus jautājumus rīt apspriedīs arī Saeimā, kur uz konferenci “Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā” aicināti Saeimas deputāti, ministri, EP deputāti, ārvalstu diplomātiskie pārstāvji Latvijā, ekspolitiķi un citi.

Piemēram, eiroparlamentārietis Ivars Godmanis pauž, ka iestāšanās ES Latvijai devusi vairāk plusu nekā mīnusu. Jautāts, kad arī iedzīvotāji beidzot sajutīs kādu labumu, esot ES, politiķis sacīja, ka nebūs tādas īpašas labuma sajūtas: “Cilvēki parasti labo pieņem kā pašu par sevi saprotamu, bet sliktais vienmēr būs dienaskārtībā.”

Pasaules Bankas pētījumā, novērtējot uzņēmējiem labvēlīgu vidi, Latvija ierindota devītajā vietā ES dalībvalstu vidū, tāpat Latvija atzīta par vienu no 30 līderēm, kas pēdējo divu gadu laikā veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanai vairāk nekā trijās jomās. Eiropas fondu nauda mums palīdzējusi modernizēt komunālo saimniecību, izbūvēt ceļus, kopt mežu un laukus, to esam investējuši rūpniecībā un zinātnē. Ko šie atzinumi, pētījumi, statistika par veiksmīgu ES naudas izlietošanu nozīmē katram no mums? Vai tie ir reāli dzīves kvalitātes rādītāji pensionāram, studentam vai daudzbērnu ģimenei?

Laikrakstos un ziņu vietnēs internetā saistībā ar desmit gadiem ES apkopoti ne tikai politikas ekspertu viedokļi. Piemēram, dabas pētnieks Māris Olte pirms desmit gadiem balsojis pret iestāšanos ES, atzīstot, ka ir eiroskeptiķis. Atskatoties uz aizvadītajiem desmit gadiem, viņš teic: “Kā ES dalībvalstij Latvijai iet interesanti. Robežas ir vaļā, visi, kam mūsu zemē kaut kas nepatīk, ir prom. Tautsaimniecība un ražošana vedas vien dažiem galvenajās nozarēs. Kaut ko ražot pašiem ir tikpat dīvaina nodarbošanās kā apceļot dzimto zemi. Zivis dīķos lētāk izaudzē lietuvieši, laši gardāki ir norvēģiem, sviests — dāņiem... Tomēr kā biologs zinu: jo stulbākās situācijās kāds cilvēku kopums nonāk, jo neticamāka var būt tā izdzīvošanas taka.”

Kas cits atliek mums visiem kopā un katram atsevišķi, kā meklēt un atrast savu izdzīvošanas taku arī nākamajai desmitgadei? Jo ES ekspertu pētījumiem, līknēm un diagrammām par valsts augšupeju ir visai maz kopīga ar reālo dzīvi.

Staburags.lv ARHĪVS

Pa izdzīvošanas taku

Kategorijas