Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Zemnieki steidz sēt (papildināts teksts)

www.staburags.lv
Jaunjelgavas novadā

2014. gada 22. aprīlis 17:06

613
Zemnieki steidz sēt (papildināts teksts)

Izmantojot labvēlīgos laika apstākļus, Aizkraukles pusē zemnieki steidz sēt vasarājus un pārsēt laukus, kuros kailsala dēļ gājuši bojā ziemāji. Zemniekiem nākas pārsēt ap 80 procentiem rudenī apsēto platību. Kā veicas ar sēju Seces pusē, skatieties videosižetā.


Zemnieku saimniecības “Silarozes” īpašnieks Aigars Stuglis teic, ka šis ir grūtākais pavasaris 20 gadu laikā, kopš viņš saimnieko.


— Izsalis ap 80 procentiem ziemāju, — saka Stugļa kungs. — Ziemas rapsis gājis bojā gandrīz pilnībā. Ziemas rapša vietā sējam vasaras rapsi, ziemas kviešu — vasaras kviešus un miežus. Labi, ka bija palikusi neliela sēklas rezerve. Nedaudz rapša un kviešu sēklas gan būs jānopērk. Šopavasar sēklas graudu cenas ir fantastiski augstas — ap 400 — 500 eiro par tonnu vēl ir lēti. Prasa pat 700 eiro par tonnu. Zemnieki ir iedzīti strupceļā, jo tik netipisku ziemu neviens nespēja paredzēt. Daļu sēklas ieved arī no kaimiņvalstīm. Ja par sēklu jāsamaksā 500 eiro, tad uz hektāru izmaksas pieaug par 120 eiro, nerēķinot degvielu un citus izdevumus. Tāpat nevarēs ievērot arī agrāk plānoto augseku.


Ziemāju sēklas nebūs arī rudenī. Ja kāds pleķītis ziemāju palicis, tas jāauklē kā mazs bērns. Manā saimniecībā 25 hektāru platībā par aptuveni 70 procentiem pārziemojusi tritikāle, ir arī tikpat liels ziemas kviešu lauks, kur izdzīvojuši 90 procentu augu. Šīs platības uzmanīšu īpaši rūpīgi. Jāievēro arī agrotehniskie pasākumi, lai labībai palīdzētu. Visvairāk uztrauc, lai vasarā nebūtu pārāk liels sausums.


Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sabiedrisko attiecību konsultante Sabīne Puķe informē, ka Kurzemes un Zemgales pusē jau lielākā daļa platību ir apsētas, kamēr Latgalē sējas darbi tikai pamazām sākas.


LLKA izpilddirektore Evija Gunika: „Lai kompensētu lielos zaudējumus, glābiņš nav arī apdrošināšanas atlīdzības. Diemžēl pieredze ar sējumu apdrošināšanu iepriekšējā periodā ir bijusi negatīva — zaudējumu gadījumā apdrošinātāji neizmaksāja kompensācijas, tādēļ lielākā daļa lauksaimnieku savus laukus nebija apdrošinājuši. Šobrīd grūti spriest, cik reālas ir izredzes saņemt kompensācijas no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem, tādēļ lauksaimnieki cer uz labvēlīgiem laikapstākļiem, lai izdotos vasarāju raža, un labām graudu cenām.”


Edgars Ruža, LPKS “Latraps” ģenerāldirektors: „Tieši Zemgales lauki sniega trūkuma dēļ visvairāk cieta no kailsala posta – izsala lielākā daļa jeb 80% platību, tādēļ pavasarī aktīvi uzsākām sējas darbus, ar vasarājiem pārsējot gandrīz visas nopostītās platības. Pirmie pārsēšanas darbi ir paveikti, tagad gatavojamies otrajai kārtai.”

Kategorijas

Kategorijas