Staburags.lv ARHĪVS

Graudkopība kā vaļasprieks

Imants Kaziļuns

2011. gada 25. augusts 10:14

1311
Graudkopība kā vaļasprieks

Kurmenietis Jānis Lankaronskis no “Sniedžu” mājām ilgus gadus strādājis par sporta skolotāju dažādās Latvijas augstskolās, un graudkopība bijusi savdabīgs brīvā laika pavadīšanas veids. Nu, pensijā esot, vaļasprieks nav mainījies, un ik gadu piemājas klēts apcirkņus piepilda graudi.

Graudi jau apcirkņos
Kaut kas jādara, un zemi negribas atstāt atmatā — teic sirmais vīrs. Viņa gados dzīve pilsētā vairs nesaista. Savulaik strādājis Jelgavā, Lauksaimniecības akadēmijā, Rīgā, Fiziskās kultūras institūtā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Pensijas gados atgriezies, kur dzimis un skolā gājis, — Kurmenē.
Gadu gaitā arī tehnika iegādāta — vācu kombains “Fahr”, baltkrievu traktors, tāpēc apart, nokultivēt, iesēt un nokult var bez citu palīdzības. Kad kaut kas jāremontē, meistaru nesauc, pats tiek galā. Esot reiz it kā ar izdevīgiem noteikumiem piedāvāts jauns kombains, bet 50 hektāriem to pirkt būtu aplam. Pietiek ar to, cik ir, lai nav garlaicīga dzīve.
Šogad visi apsētie 20 hektāri jau nokulti, un graudi sabērti apcirkņos. Iztiekot bez žāvēšanas, jo notrāpīja ražu novākt saulainajās dienās. Mitrums graudiem esot ap 17 procentu, to uzglabāšana neradot bažas.
Breša laiki samaitāja laukus
Vasarāji auguši labi, bet ziemājiem raža esot simboliska. Tas slikto laika apstākļu dēļ. Jāņa kungs saimnieko ne gluži ar bioloģiskajām metodēm, jo bez mēslošanas nekas prātīgs neizaugs, bet līdzekļu tam, lai aplam daudz minerālmēslu uz lauka gāztu, arī nav. Kurmenes pusē zemes auglība esot ļoti nevienmērīga, un dažviet pat nelielā platībā raža ir atšķirīga. Ar to vēl varētu samierināties, taču kreņķis par valdības politiku — ap divsimt latu alga pret Eiropas vidējo tūkstoti, bet degvielas cenā atšķirības nav. Arī cilvēku aiziešana no laukiem uz pilsētu jau ir katastrofāla. Saimnieks atminoties tā sauktos Breša laikus, kad vienu gadu par pārtikas miežiem maksāja 100 latu tonnā, bet nākamajā — tikai trīsdesmit. Tādēļ daudzi laukus pameta un devās uz pilsētu. Pēdējos gados laime jāmeklē vēl tālāk — ārzemēs. Arī kaimiņš ar dēlu strādājot Anglijā. Lai arī to darot sakostiem zobiem, Kurmenē atgriezties un sēdēt bez algota darba nevēlas.