Katrs ar savu maisiņu

2014. gada 10. aprīlis 08:29

406

Radu bērns reiz vaicāja: kāpēc ārzemju filmās iepirkumus no veikaliem parasti nes lielos papīra maisos bez rokturiem? Vai viņiem nav tādu plastmasas maisiņu kā mūsu lielveikalos? Toreiz nedaudz samulsu un kaut kā centos paskaidrot. Kad pabiju daudzās pasaules valstīs, šo bērna jautājumu vienmēr atcerējos un pārliecinājos, ka situācija dažādās zemēs ir atšķirīga. Ir valstis, kur par maksu piedāvā ekoloģiskus maisiņus, ir tādas, kur pie kases nolikti bezmaksas papīra maisi, un ir arī zemes, kur līdzīgi kā pie mums joprojām tirgo plastmasas iepirkumu maisus.

Pagājušajā nedēļā iepirkumu maisiņu jautājums kļuva aktuāls Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejā — Eiropas pašvaldības pieprasa par 80 procentiem samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un bezmaksas plastmasas maisiņus aizliegt vispār. Kāpēc tieši tagad šis jautājums tik aktuāls? Tāpēc, ka Eiropas Komisija gan ieplānojusi ierobežot plastmasas maisiņu patēriņu, taču Reģionu komitejai šie plāni šķiet par “mīkstiem”. Šobrīd Eiropā katru gadu tiek izlietoti aptuveni 100 miljardu plastmasas maisiņu. Katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs gadā izlieto vidēji 198 plastmasas maisiņus, no kuriem 90 procentu ir vieglās plastmasas maisiņi. Tas ir milzīgs plastmasas apjoms, kas, nonākot atkritumos, nelabvēlīgi ietekmē vidi, īpaši jūras floru un faunu. To, cik daudz plastmasas maisiņu izmests apkārtējā vidē, ik gadu redzam pavasara talku laikā. Tomēr atšķirības plastmasas maisiņu patēriņa ziņā starp ES dalībvalstīm ir ļoti lielas. Piemēram, Somijā un Dānijā vidējais patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir četri (!) maisiņi gadā, toties Polijā, Portugālē un Slovākijā — 466.

Dalībvalstis jau ieviesušas virkni dažādu ierobežojošu pasākumu, piemēram, brīvprātīgas maksas iekasēšanu Beļģijā, Dānijā un Īrijā, vai maisiņu, kas bioloģiski nenoārdās, pilnīgu aizliegumu Itālijā. Tomēr Reģionu komiteja pieprasa atbilstoši rīkoties visās ES valstīs un līdz 2020. gadam pilnībā aizliegt visus vienreizlietojamos maisiņus un ieviest obligātu maksu par vairākkārt lietojamiem plastmasas iepirkumu maisiņiem. Pie bezmaksas vieglās plastmasas maisiņiem mēs Latvijā jau esam pieradināti, un, tiklīdz lielveikalos tādu pietrūkst, jau ceļam traci. Arī lielos maisus ņemam pēc inerces, jo, kaut par tiem jāmaksā, summa ir pārāk niecīga, lai padomātu par taupīšanu, kur nu vēl par dabas saudzēšanu! Pierast pie jaunas ES direktīvas, ja tādu pieņems, mums būs grūti.

Kad lielveikalā iepērkos tā pavairāk, pārdevēja pie kases vispirms jautā: “Maisiņu vajadzēs?” un ir izbrīnīta, kad atsaku: “Nevajadzēs, man ir savs.” Esmu pieradusi iet uz veikalu ar auduma maisiņu. Tas, pirmkārt, ir izturīgāks, otrkārt, ietaupu, ikreiz nemaksājot par plastmasas maisu, treškārt, saudzēju vidi, jo plastmasas maisi taču agri vai vēlu nonāks dabā.

Staburags.lv ARHĪVS

Katrs ar savu maisiņu

Kategorijas