Ja dod, tad jāņem

2014. gada 8. aprīlis 08:46

128

Eiropas Savienības piedāvāto projektu iespējas, šķiet, ir bezgalīgas, un iegūt finansējumu var visdažādāko ideju īstenošanai. Tas, nenoliedzami, ir liels atspaids, tāpēc šo iespēju steidz izmantot valsts, pašvaldības, uzņēmēji un privātpersonas. Nereti gan ir tā — ja jau naudu dod, tā ir jāpaņem, lai gan reāli no tāda projekta ieguvums mazs. Izņēmums nav arī lauku nozare. Nesen izskanēja ziņa, ka ar Eiropas Savienības fondu atbalstu Latvijā vēlas reklamēt dārzkopību. Projekta izmaksas ir ievērojamas — ap 900 000 eiro.
Projekta autori ir no Stādu audzētāju biedrības. Viņu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar padomiem, informāciju un iedvesmu viņu dārzu kopšanā un jaunu veidošanā. Biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš skaidro, ka lielāko daļu naudas projektā plānots tērēt par reklāmām sociālajos tīklos, televīzijā, presē un izdalot skolēniem ap 2000 stādu audzēšanas komplektu.

Grūti iedomāties Latvijā vēl kādu nozari, kas būtu tik populāra kā dārzkopība. Gandrīz katrs kaut ko audzē un mini dārziņus iekārto pat pilsētu dzīvokļos uz palodzes. Latvijas iedzīvotāji ar saviem mazdārziņu rajoniem rada izbrīnu un pat neizpratni ne vienā vien ārzemniekā. Audzēšanas prieks nemazinās arī tiem, kuri pārceļas uz dzīvi ārzemēs, un gandrīz pie katras mājas, kurā mīt kāds latvietis, ir vismaz puķudobe. Pirms kāda laika vēl šaubījāmies, vai vajadzīgi pašu audzēti dārzeņi, bet tagad daudzi sēj, stāda un ravē, jo novērtē, ka mums vēl ir dabīga pārtika. Tagad ir tik daudz iespēju kaut ko audzēt pašam, eksperimentēt un gūt plašu informāciju, tāpēc tērēt tik lielu naudu reklamēšanai ir absurdi.

Par šo nozari atbildīgais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piekrīt, ka summa projektam varētu būt mazāka. Taču pavisam atteikties no ieceres nebūtu pareizi, jo tad Eiropas naudas daļu ar prieku paņems mūsu dārzkopju konkurenti citās valstīs. Var piekrist zemkopības ministra viedoklim, bet katram Eiropas Savienības projektam ir arī līdzfinansējums no valsts budžeta, un šim tas būs 30 procentu. Summa nav maza, un, tikai nesen no krīzes atģidušies, no šiem tēriņiem varētu arī atteikties.

Ir jau, protams, cilvēki, kuri, dzīvojot laukos, nevīžo pat kartupeļus vai citus dārzeņus izaudzēt. Viņi savus uzskatus zaļās domāšanas idejas vārdā diezin vai mainīs. Ir bijuši arī citi dārgi projekti kāda produkta popularizēšanai, piemēram, cik veselīgi ir ēst sieru vai dzērvenes, bet aptaujas pēc šādām reklāmas kampaņām liecinājušas, ka cilvēku ieradumus tās daudz nemaina. Tā ka, visticamāk, arī gaidāmā reklāmas kampaņa reālus augļus nedos. Reklāmas speciālisti un vietnes, kur dārzkopību popularizēs, gan nopelnīs.

Staburags.lv ARHĪVS

Ja dod, tad jāņem

Kategorijas