Aizsardzības ministrs: Baltijā rotācijas kārtībā varētu dislocēt simtus vai tūkstošus NATO karavīru
Lai mazinātu bažas par Baltijas valstu drošību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, šajās valstīs rotācijas kārtībā varētu dislocēt simtus vai tūkstošus NATO karavīru, intervijā "Neatkarīgajai" stāstījis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Kad sākās Ukrainas krīze, viens no pirmajiem jautājumiem, ko aktualizēja Latvija, bija - kā nodrošināt lielāku NATO spēku klātbūtni Baltijas reģionā, uzsvēris ministrs. Steidzamības kārtā tika pieņemti daudzi lēmumi, piemēram, cita pēc citas NATO dalībvalstis nosūtīja papildu iznīcinātājus gaisa telpas patrulēšanai. Līdz 1.maijam gaisa telpu patrulēs ASV, pēc tam - Polija, bet arī Lielbritānija, Francija, Vācija, Dānija un Portugāle ir izteikušas gatavību nosūtīt papildu iznīcinātājus.
NATO valstu ārlietu ministri kopīgi vienojušies, ka NATO militārā pavēlniecība izstrādās plānus, lai veiktu papildu praktiskus pasākumus NATO un Austrumeiropas partneru sadarbības stiprināšanai. NATO dalībvalstis ir apliecinājušas, ka tiks palielināta NATO spēku līdzdalība militārajās mācībās, kas notiek Baltijas reģionā, atzīmējis politiķis.
"Patlaban notiek viedokļu saskaņošana par to, kā rotācijas kārtībā Baltijas valstīs varētu dislocēties NATO bruņoto spēku kontingents. Tas nozīmē, ka Baltijas valstīs noteiktu laika periodu uzturēsies konkrēta bruņoto spēku elementa kontingents. Tie var būt simti, iespējams, pat tūkstoši karavīru. Viņi šeit veiks savas ikdienas apmācības un, iespējams, iesaistīsies apmācībās kopā ar konkrētās valsts bruņotajiem spēkiem. Es gribu uzsvērt: jebkura Latvijas armijas bāze arī ir NATO bāze. Vienlaikus, kad Latvijas iedzīvotāji runā par NATO bāzēm, viņi domā amerikāņu kareivjus. Mēs patiešām esam ieinteresēti, lai Latvijā NATO bāzes būtu tādā izpratnē, kā to vēlas iedzīvotāji - lai te pastāvīgi atrastos ASV, Vācijas vai kādas citas NATO valsts bruņotie spēki. Bet šādu bāzu izvietošana ir NATO valstu kopīgs lēmums," uzsvēris Vējonis.
Vējonis atzīmēja, ka ASV plānoja samazināt sava kontingenta klātbūtni Eiropā, taču Ukrainas notikumi liek šo lēmumu nopietni pārvērtēt. "Ja Latvijā atradīsies NATO spēki, iedzīvotāju pārliecība, ka 5.panta izpilde tiks nodrošināta, jūtami pieaugs, jo cilvēki lielākoties tic tam, ko redz. Tomēr es gribu kārtējo reizi apliecināt, NATO īstenais spēks un varenība ir tajā, ka neviens pasaulē nav uzdrošinājies pārbaudīt, vai Ziemeļatlantijas līguma 5. pants darbojas un cik efektīvi tas darbojas. Mums ir pamats justies drošībā," piebildis politiķis.
Ministrs atzinis, ka nenoliedzami Ukrainas notikumi ir raisījuši bažas, jo Krievija ar militāru agresiju Krimā ir apliecinājusi vēlmi pārskatīt robežas Eiropas kartē. "Krievijas rīcība faktiski apstiprina jaunu doktrīnu par "krievu pasaules" veidošanu, turklāt Krievija gatava to darīt ar militāru spēku, kas nozīmē draudus Eiropas mieram. Situācija Ukrainā apliecināja, ka Latvijas pievienošanās NATO ir svarīgākais ārpolitiskais lēmums Latvijas atjaunotās valsts vēsturē. ES, protams, ir būtiska loma, tomēr, no Latvijas aizsardzības un drošības viedokļa, mūsu dalība varenākajā militārajā aliansē pasaulē ir izšķiroša. (...) Krievijas rīcība Ukrainā rāda: ja Krievija savu militāro varenību izmanto, lai pārzīmētu karti, kaimiņvalsts draudi nākotnē var pieaugt, savukārt tās vadītāju lēmumi var būtiski ietekmēt visu Eiropu," sacījis aizsardzības ministrs.
2014.gada februāris ir ieviesis neatgriezeniskas korekcijas NATO darbā, uzsvēris ministrs un norādījis, ka šobrīd NATO primārais uzdevums ir realizēt kolektīvo drošību. "Mums jābūt gataviem atvairīt jebkuru militāru agresiju, kas diemžēl eksistē mūsdienu Eiropā, konkrēti - Krievijas personā," teicis politiķis, pēc kura domām, "lielā mērā pakāpeniski pār Eiropu nolaižas dzelzs priekškars".
"Krievija izteikti nevēlas, lai Ukraina pēc notikumiem Kijevā veiktu izvēli par labu Eiropas Savienībai un NATO. Krievijas interesēs ir ilgstoši uzturēt neatrisinātu situāciju Ukrainā, tādēļ Ukrainai ir ļoti ierobežotas iespējas iestāties NATO vai ES, jo ir neatrisināti robežu jautājumi. Neviens neuzņems Ukrainu NATO vai ES, kamēr Ukrainas teritorijā atrodas agresorvalsts - Krievijas - karaspēks," Krievijas darbības Ukrainā skaidrojis politiķis.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra