Diktatoru uzņemtu pilī

2014. gada 1. aprīlis 08:43

131

Šajās dienās internetā ir lasāma atklātā vēstule Saeimai un Valsts prezidentam, kuru rakstījusi Ieva Lešinska un kurai līdz pirmdienas vakaram tika vākti paraksti.
Tajā nosodīta Valsts prezidenta Andra Bērziņa reakcija uz Krievijas agresiju Ukrainā un ietverts aicinājums Saeimai un Valsts prezidentam pašam izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt šo amatu.

Vēstules autore pauž vilšanos gan Saeimā, gan prezidentā, jo Kremlī vara ir pāraugusi autoritārā diktatūrā, taču Andris Bērziņš “publiski minstinās, neformulē savu pozīciju, neapliecina savu spēju un gribu vadīt Latvijas tautu izšķirošos pārbaudījumos, bet ir gatavs pieņemt Rīgas pilī agresoru, cilvēktiesību pārkāpēju un pašpasludinātu Krievijas impērijas atjaunotāju Vladimiru Putinu”. Vēl nupat, 27. martā, LNT raidījumā “900 sekundes” Andris Bērziņš sacīja, ka ielūgums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Latviju joprojām ir spēkā.

Par savu minstināšanos prezidents ir saņēmis arī mūsu politologu kritiku — kamēr Igaunijas, Lietuvas un ASV prezidenti skaidri pauž savu nostāju, Andris Bērziņš nogaida.

Vēstulē Valsts prezidents un Saeima aicināti izklāstīt sabiedrībai rīcības plānu gadījumā, ja Krievijas impērijas atjaunošanas plāni neapstātos tikai Ukrainā. Taču intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga” viņš sacīja, ka “neredz pamatu, lai Krievija iekarotu Latviju” un “NATO palīdzība ir jau uz vietas”.

Iesnaudies miera mika — tā varētu raksturot prezidenta nostāju. Arī 29. martā, dienā, kad apritēja 10 gadu kopš Latvijas pievienošanās NATO, viņa runā bija vien vispārīgas frāzes. Ukrainas krīzei esot jākļūst par brīdinājuma zvanu un atgādinājumu tam, ka drošība un valsts neatkarība nav pašsaprotama dāvana.

Tikmēr trauksmi ceļ mediji — LTV raidījums “De facto” izpētījis, ka ilgus gadus augošais aizsardzības budžets bijusi vien izlikšanās un 2008. gadā 1,6 procenti no iekšzemes kopprodukta sasniegti, naudu piešķirot daudziem ar valsts aizsardzību nesaistītiem mērķiem, piemēram, Valsts prezidenta vizītēm, Latvijas Bankas apsardzei, Ziedoņa grāmatas izdošanai, radiolugas “Karalis Nameitis” iestudēšanai... Pašlaik aizsardzībai tiek izlietoti 225 miljoni eiro gadā jeb 0,91% no iekšzemes kopprodukta.
TV3 raidījums “Nekā personīga” arī vēsta, ka 50 kilometru no mūsu robežas, Ostrovā, Krievija veido aviobāzi ar modernākajiem, ātrākajiem un arī pasaulē dārgākajiem helikopteriem, kurus zemā lidojuma dēļ mūsu radari nespēj fiksēt. Viens lidaparāts maksā tik, cik viss pagājušā gada Latvijas aizsardzības budžets. Krievijas desants netraucēti naktī varētu izsēsties Daugavpilī un stundas laikā nokļūt Rīgā. Tas ir drauds visai Baltijai.

Latviešiem ir okupācijas fobija — tā domā daļa krievu. Tomēr tāda ir, bet, paklausoties Valsts prezidentu, šķiet, ka dzīvojam miera pilnā pasaulē. Vienreiz Latvija jau tika atdota okupantiem bez pretošanās, un vēstures atkārtošanos mēs nevēlamies.

Staburags.lv ARHĪVS

Diktatoru uzņemtu pilī

Kategorijas