“Aizkraukles ūdens” plāno palielināt tarifu

SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Gudruna Vectirāne Aizkraukles novada domes deputātiem sniedza pārskatu par pagājušā gada darbu. Uzņēmums 2013. gadu noslēdza ar 40,3 tūkstošiem latu lieliem zaudējumiem.
Veiksmīgāk nekā iepriekš
Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs atzina, ka šobrīd uzņēmums strādā daudz veiksmīgāk nekā iepriekš, jo 2012. gadā zaudējumi bija vēl lielāki — 80 tūkstošu latu. “Pagājušajā gadā ar uzņēmuma vadību nopietni pārrunājām, kā optimizēt darbu, un tas ir izdevies,” viņš sacīja. “Zaudējumu cēlonis ir objektīvs. Pat maksimāli samazinot visus izdevumus, uzņēmums zaudējumus nevar ietekmēt, jo ūdens lietotāju vairāk nekļūst, tādēļ ir jādomā par tarifa palielināšanu, kaut arī iedzīvotājiem tas būs ļoti sāpīgi.” Arī pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja — galvenā ekonomiste Zinaīda Krūmiņa atzīst, ka uzņēmums ir paveicis visu uzdoto un iekšējās rezerves ir izmantotas. Ņemot vērā šīgada prognozējamās izmaksas, gadu paredzēts noslēgt ar 39,7 tūkstošiem latu jeb 56,5 tūkstošiem eiro lieliem zaudējumiem.
Vidējais patēriņš
nemainās
Viens Aizkraukles novada iedzīvotājs 2013. gadā patērēja vidēji 2,1 kubikmetru ūdens mēnesī, un šis rādītājs kopš 2008. gada, kad vidējais patēriņš bija 2,3 kubikmetri mēnesī, daudz nemainās: 2009. gadā vidējais patēriņš bija 2,2, 2010. gadā — 2,1, 2011. gadā — 2, 2012. gadā — 2,1 kubikmetrs mēnesī. Normāls patēriņš vienam cilvēkam, kurš diendienā iet uz darbu, mājās ūdeni īpaši netaupa un ar to arī nešķiežas, ir apmēram trīs kubikmetri mēnesī — atzīst uzņēmuma vadītāja.
Dzeramā ūdens kvalitātes kontrolei reizi mēnesī ūdens paraugus testē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “Bior” Diagnostikas centrs, bet Daugavā novadāmo notekūdeņu kvalitāti kontrolē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorija. Dzeramā ūdens un attīrīto notekūdeņu kvalitātes rādītāji ir normas robežās.
Gudruna Vectirāne sacīja, ka tarifa pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram uzņēmums varētu iesniegt maijā un tas varētu stāties spēkā nākamā gada martā. Parasti paiet ilgs laiks, līdz Regulators tarifu izskata un apstiprina.
Tomēr tarifa palielināšana automātiski nenodrošinās lielāku naudas plūsmu, vēl ir jāpanāk, lai iedzīvotāji par pakalpojumu samaksā.
Visiem būs vienāda maksa
Gan iedzīvotājiem, gan juridiskajām personām 2004. gadā bija jāmaksā tikai 77 santīmi par dzeramā ūdens un kanalizācijas ūdens kubikmetru, 2008. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulators fiziskajām personām noteica maksāt 1,22 latus, bet juridiskajām — 1,80 latu par kubikmetru. Šāds tarifs ir spēkā joprojām, tikai pārrēķināts eiro.
Gudruna Vectirāne informēja — normatīvie akti neparedz piemērot atšķirīgus tarifus fiziskajām un juridiskajām personām. Tas nozīmē, ka pēc jaunā tarifa apstiprināšanas līdzšinējo kārtību mainīs. Tarifā vairs nedrīkstēs iekļaut maksu par rēķina sagatavošanu daudzdzīvokļu ēku dzīvokļiem, par to būs jāmaksā atsevišķi. Pašlaik aptuvenās viena rēķina sagatavošanas izmaksas kopā ar PVN ir 70 eirocentu. Šis noteikums gan neattieksies uz privātmāju īpašniekiem.
No rokas mutē
“Uzņēmums dzīvo no rokas mutē, un mums ik dienu ir svarīgs katrs eirocents, kas tiek saņemts,” sacīja Gudruna Vectirāne. “Ik mēnesi apmēram 11 tūkstošu eiro jāmaksā par elektrību, trīs tūkstoši eiro — par degvielu, 20 tūkstošu eiro ir darbinieku alga kopā ar visiem nodokļiem.”
Kopš 2013. gada uzņēmums par elektroenerģijas patēriņu maksā Igaunijas uzņēmumam “Enefit”, gadā ietaupot ap 1900 latu.
Lielais ūdens patēriņa kritums bija 2010. un 2011. gadā, kad savu urbumu izveidoja “Jeld — Wen” jaunā rūpnīca un “Nelss”, kuru tehnoloģiskajām vajadzībām dzeramā ūdens kvalitātes rādītājiem atbilstošs ūdens nav vajadzīgs. Līdz ar to 2006. — 2008. gada prognozes par patēriņa pieaugumu nav piepildījušās.
PVN jāsamaksā uzreiz
Visām “Aizkraukles ūdens” iekārtām ir jādarbojas, taču laiku pa laikam kaut kas saplīst un ir jāpērk jauns, piemēram, kompresors maksā ap 1000 eiro. Pārejot uz eiro, par grāmatvedības programmu uzņēmums samaksāja ap 500 latu, bet par klientu norēķinu sistēmas maiņu — ap trijiem tūkstošiem latu.
2004. gadā bija noteikts 9% PVN, 2005. gadā — 5%, 2009. gadā — 21%, 2011. gadā — 22%, 2012. gadā — 21%. Līdz ar rēķina izrakstīšanu PVN ir jāsamaksā, lai gan iedzīvotāju maksājums vēl nav saņemts. Uzņēmums valstij mēnesī samaksā četrus — piecus tūkstošus latu PVN.
Uzņēmuma darbinieku atalgojuma lielums nav mainīts kopš 2008. gada. Uzņēmumā strādā 25 darbinieki, un viņu skaitu nedrīkst samazināt, vismaz tik daudz cilvēkiem ir jābūt, lai nodrošinātu uzņēmuma darbu visu diennakti. Arī šogad uzņēmums darbiniekiem atalgojumu neplāno palielināt.
***
Diemžēl dzīves dārdzība pieaug. Pēdējo sešu gadu laikā produktu cena veikalos ir būtiski palielinājusies. Varam priecāties, ka par “Aizkraukles ūdens” pakalpojumiem maksa nav mainīta teju sešus gadus un Aizkraukles novada dome vairākkārt ir palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu, lai uzņēmums varētu norēķināties par ūdenssaimniecības projektu īstenošanu. Bet nu ir pienākusi kārta palielināt maksu arī par ūdeni, jo uzņēmums nevar ilgstoši strādāt ar zaudējumiem. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra