Staburags.lv ARHĪVS

Gudru rīcību jau šodien

Imants Kaziļuns

2014. gada 28. marts 08:25

221
Gudru rīcību jau šodien

Pirms deviņiem gadiem, 2005. gada 17. maijā, Ministru kabinets pieņēma rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu, bet Nacionālie bruņotie spēki no obligātā militārā dienesta pilnībā atteicās 2007. gada 1. janvārī. Šogad pētījumu kompānijas SKDS veiktā sabiedrības aptauja liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju atbalsta obligātā karadienesta atjaunošanu. Tam pilnībā piekrīt ap 20%, bet drīzāk piekrīt 26% aptaujāto. Ticēt vai neticēt aptaujas, kurā, iespējams, piedalījušies tikai lielāko pilsētu iedzīvotāji, objektivitātei ir katra paša ziņā, bet kāpēc šāds jautājums vispār kļuvis aktuāls?

Ideja nav jauna, jo pirms pieciem gadiem Nacionālie bruņotie spēki izskatīja iespēju veikt ārkārtas pasākumu — atjaunot obligāto militāro dienestu. Toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers to neatbalstīja, uzskatot, ka Latvija veiksmīgi veikusi savu bruņoto spēku profesionalizāciju.

Vai mūsdienu armija ir spējīga nosargāt valsti vai tās daļu? To rāda Ukrainas piemērs — kamēr uzbrucēji uzbrūk, bet aizstāvji gaida pirmo šāvienu, nedēļas laikā teritorija, kas ir divarpus reizes mazāka par Latviju, nonāk pilnīgā Krievijas kontrolē. Latvijas paļāvība uz Ziemeļatlantijas līguma organizāciju jeb NATO šādās situācijās ir kā ticība augstākam spēkam, kurš, ja labi lūgs, var palīdzēt, bet var arī neatnākt.

Aizsardzības ministrija gadiem ilgi sūdzas par pārāk mazu budžetu, bet šāda “tautas balss” būtu labs iemesls, lai valdība izskatītu iespēju piešķirt daudz vairāk līdzekļu valsts aizsardzībai. Lai organizētu jauniesaucamo mācības, noteikti nepietiktu ar pāris miljoniem eiro, toties šādas “puiku spēles” vienam otram garantētu darba vietu un algu ilgam laikam. Rezultāts? Vienāds ar nulli. Nekas cits kā atgriešanās pie vecās “labās” padomju iekārtas. Vienīgais ieguvums — mūs­dienu jauniešu bezjēdzīgās klenderēšanas pa dzīvi vietā armija viņiem ieaudzinātu vīrišķību un mērķtiecību.

Latvijai vajadzīga profesionāla armija, tās rindās var stāties brīvprātīgi, bet tikai pēc nopietnas psihiatra pārbaudes. Turpretī, pieņemot, ka obligātajā dienestā iesauktu pilnīgi visus dienēšanas vecumam atbilstošos pilsoņus, no šādas raibas publikas riskējam piedzīvot daudzus nepatīkamus mirkļus. Latvietis pēc dabas nav ne draudzīgs, nedz izpalīdzīgs, un jauniesaukto barā konflikti ir neizbēgami.
Izeja ir tikai veiksmīga valsts ārpolitiskā darbība, profesionāli politiķi un gudra rīcība jau šodien.