Staburags.lv ARHĪVS

Provokācija nevietā

Evita Apiņa

2014. gada 27. marts 08:23

97
Provokācija nevietā

Līdz 12. Saeimas vēlēšanām atlicis 190 dienu. Starts sacensībām, ķīviņiem, ambīciju izrādīšanai un politiskajam “futbolam”, kas ilgs līdz oktobrim, ir dots. Viens no pirmajiem sevi pieteicis kādreizējais ministrs, Saeimas deputāts, pašreizējais politiskās partijas “Vienoti Latvijai” līderis Ainārs Šlesers.

Aināra Šlesera politiskajā reklāmā uzrakstam “Latvija” beigās izmantots kirilicas burts “я”, kas ir “vaininieks” diskusijām un plašai sabiedrības uzmanībai. Šlesers gan skaidro, ka biedrības “Nācijas izlīgums” apmaksātā reklāma, kurā aicina Latvijā apvienoties tautas ar dažādām kultūrām, veidota, lai uzrunātu Latvijas sabiedrību, nevis vēlētājus.

Visas reklāmā paustās tēzes it kā ir pareizas, aktuālas, pat pārāk. Kā vienā no publikācijām saka Raivis Dzintars, “ja distancētos no tā, kas veido reklāmu un kādos nolūkos, tad vēstījums ir uzrunājošs un tajā der ieklausīties”. Diemžēl katram skaidrs šīs reklāmas īstais mērķis.

Protams, var jau teikt, ka tāds ir reklāmas nolūks — provocēt, pārsteigt, piesaistīt un galu galā palielināt atbalstītāju, vēlētāju, skaitu, taču valodas eksperti to uzskata par neveiksmīgu eksperimentu. Piemēram, Valsts valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis atzīst, ka reklāmā gan ir pieļaujama mākslinieciskās izteiksmes brīvība, taču šo reklāmu var saprast kā “slēptu aicinājumu uz divvalodību šajā konkrētajā politiskajā situācijā. Reklāmas pasūtītāji parāda savu īsto seju un labāk, ka mēs to redzam savlaicīgi un tagad, nevis pēc vēlēšanām, kad kārtējo reizi esam uzkāpuši uz tā paša grābekļa”.

Manu uzmanību saistīja kāds komentārs rak­stam par šo reklāmu internetā: “Tik daudz naida pret vienu kirilicas burtu Latvijas karoga krāsās, kas simbolizē valstij lojālos citvalodīgos, sen nav redzēts,” raksta, protams, anonīms komentētājs.

Manuprāt, valsts valodas jautājums Latvijā ir tikpat sāpīgs kā citviet geju un lesbiešu tiesības laulāties un allaž raisa skaļas diskusijas. Bet vai tāpēc mums, latviešiem, par savu valodu nebūtu jācīnās, būtu jābaidās paust savu viedokli? Ar saukļiem vien nav  iespējams apvienot sašķeltu sabiedrību. Raivis Dzintars uzskata, ka “būtu pareizi šāda veida reklāmas rādīt arī krievu valodā krieviski runājošai publikai. Tās trūkums ir vēl viens rādītājs, ka šajā gadījumā runa, visticamāk, ir par politiku, nevis ideāliem”.

Latvijā dzīvo un dzīvos cilvēki ar krasi pretējiem uzskatiem. Tas ir izaicinājums abām pusēm — rast iespēju sadzīvot un mierīgi līdzāspastāvēt, neatsakoties no saviem  ideāliem.