No dabīgā produkta bēg kaitīgie kukaiņi

2014. gada 27. marts 00:01

297

Jāņa Ščucka vaļasprieks ir biohumusa ražošana. Paralēli ikdienas darbam valsts iestādē vakarus un brīvdienas var veltīt slieku audzēšanai un saražotā mēslojuma tirdzniecībai. Divu gadu laikā iegūta pieredze un izveidojies klientu loks. Tā kā pašreizējā dzīvesvieta ir Pierīgā, bet vecāku mājas — Jaunjelgavā, noliktava un arī lielākais noiets biohumusam ir šajā pusē.

Jānis ir viens no laikraksta “Staburags” pastāvīgajiem klientiem, un pēc vairākkārtējiem joprojām eksotiskā biohumusa sludinājumiem “Staburagā” radās interese par viņa piedāvāto produktu. Satikāmies Uzņēmēju dienā Aizkrauklē. Nekādas reklāmas, taču “IGA centra” stāvlaukumā pie viņa mazā galdiņa brīžiem izveidojās gara pircēju rinda. Kad interesentu pulciņš noplaka, Jānis pastāstīja par divu gadu pieredzi šajā biznesā.
Nonāk kurmja
vēderā
Pagaidām Jānim Ščuckim ne SIA, ne kādam lielākam uzņēmumam nav laika un apjoma. Ražotne ar Kalifornijas sarkanajām hibrīdsliekām ir divas kopā sastiprinātas metāla garāžas, uzceltas uz paaugstinājuma un nosiltinātas. Barība sliekām — kūtsmēsli un kartupeļi. Nodarboties ar slieku pavairošanu un pārdošanu pašlaik nav laika un vēlēšanās, tāpēc rudenī liela daļa no vasarā klāt nākušajām nokļūst kurmja vēderā vai komposta kaudzē.
Plašāka tirdzniecība sākta pagājušā gada aprīlī pēc tam, kad saņemtas vajadzīgās atļaujas. Tāpēc šis pavasaris ir pirmais, kad mēslojumu piedāvā pirms aktīvās sēšanas un stādīšanas laika. Jānis nenoliedz, ka vairāk vērības vajadzētu pievērst reklāmai, bet Jaunjelgavā, kur mātes mājā izveidota noliktava, par biohumusa brīnumdarbiem mazdārziņos zina. “Jaunjelgavā tā lieta iet, daudzi jau zina, bet tie, kas šaubās, nopērk pāris litru, izmēģina. Vēlāk nereti iegādājas arī lielāko iesaiņojumu — 70 — 80 litru maisu.”
Kolorādo vabolēm nepatīk
Par biohumusa izmantošanu Jānis teic: atkarībā no vēlamā efekta, piemēram, ap augļukokiem un krūmiem, augsnē iestrādā 2 līdz 3 litrus humusa, attiecīgi dillēm nepieciešams daudz mazāk. Jaunjelgavieši biohumusa lietojumam atrodot arvien jaunus veidus. Kāds stāsta, ka, apkaisot zemi ap tomātu stādiem, ieguvis ne vien lielāku ražu, bet arī aizbiedēti kaitēkļi — zemesvēži, to, ka tas lieti noder Kolorādo vaboļu apkarošanai, šaubu nav. Mazdārziņā Ķekavas pusē pārbaudīta metode — sajauc spainī ūdeni un 2 litrus humusa, divas dienas nostādina un ar šo šķidrumu laista kartupeļus. Vaboles pazūd un neatgriežas.
Lietuvieši var lētāk
Izmaksu un ieguvuma ziņā pirkt dabīgu produktu esot izdevīgāk kā minerālmēslus. Ne tikai materiālais ieguvums, pārsteidz augu ražība. Zemenes ražo ilgāk, bet Ziemassvētku kaktuss kā decembrī sāka ziedēt, tā nepārstāj līdz pat šim laikam. Kā ar jebkuru mēslojumu, nedrīkst pārcensties ar tā lietošanu, riskējot apdedzināt augu. Tomāta stādam siltumnīcā ar puslitru humusa būs pietiekami.
Jautāts, vai saražoto nākotnē varētu arī eksportēt, Jānis teic, ka latvieši nevarot savā starpā vienoties par biohumusa analīžu rezultātiem, attiecīgi arī par to, cik kuram par saražoto pienāktos saņemt. Varētu sadarboties ar kaimiņiem lietuviešiem, bet viņiem netikt līdzi izmaksu dēļ. Kā visu citu, arī humusu viņi var saražot lētāk. Elektrību ražotnes apsildei varētu lietot visu gadu, nodrošinot vajadzīgo mitrumu un temperatūru, bet mūsu elektroenerģijas izmaksu dēļ saražotais ir dārgāks. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

No dabīgā produkta bēg kaitīgie kukaiņi

Kategorijas