Vai bebram vienmēr “jāparaksta spriedums”?
Kā cīnīties ar bebriem? Šis jautājums aktuāls jau daudzus gadus. Ir dažādi viedokļi, kā visefektīvāk ierobežot šo dzīvnieku radītos postījumus, taču vienlaikus bebrs ir arī neatņemama Latvijas dabas daudzveidības daļa, kuram arī nepieciešama dzīves telpa. Vai ikreiz rīkojamies taisnīgi, visu atbildību par applūdināto mežu un izalotajiem krastiem noveļot uz šo dzīvnieku? To “Staburagam” skaidro pieredzējis mednieks un meža pazinējs koknesietis Modris Gaidis.
— Ne viens vien meža īpašnieks jau sen ir pārliecinājies, ka bebru dambju jaukšana ir kā cīņa ar vējdzirnavām. Čaklie dzīvnieki pēc pāris nedēļām, citreiz pat pēc pāris dienām, dambi atjauno. Tas problēmu neatrisina. Ja izjaucam bebru dambjus, diemžēl jālikvidē arī to celtnieki, — saka pieredzējušais mežsaimnieks. — Taču bebru skaita regulēšanai jābūt saprātīgai, lai šie dzīvnieki paliktu kā dabas vērtība.
Izposta dabiskās
mītnes
Tajā, ka daudzviet ar bebriem jācīnās, vainojami paši cilvēki, kuri, iztaisnojot un pārveidojot mazo upīšu gultni un krastus, neapdomīgi likvidējuši šiem dzīvniekiem piemērotas dzīvesvietas. Bebriem nākas meklēt jaunas mājvietas, aizdambēt meliorācijas grāvjus, un līdz ar to applūst mežs un pļavas.
Pirms pāris gadiem “pārtīrīja” ne vienu vien mazo upīti, arī Kokneses apkaimē. Līdzīgi projekti īstenoti arī padomju laikos, un ne vienmēr tie devuši pozitīvu rezultātu.
Savlaik iztīrīja vairākus Bebrupes posmus. Vienu krastu gan saudzēja, taču darbu pietiekami labi nepaveica, jo upes ieteku Lobes ezerā neviens nesakārtoja. Pirms diviem gadiem “tīrīja” arī Pelavas upīti, būtībā pārvēršot to par novadgrāvi. Izbagarēja abus krastus, gultni. Kur palika bebri? Pārcēlās uz meža strautiņiem, un akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” rakstīja brīdinājumus medniekiem, ka bebri applūdina mežu.
Varbūt, neizpostot alas mazo upīšu krastos, jāļauj bebriem tur dzīvot, protams, rūpējoties par to, lai upēs neveidotos būtiski aizdambējumi. Ja šādā upītē par pārdesmit centimetriem pacelsies ūdenslīmenis, nekas briesmīgs nenotiks. Ja aizdambēs meža meliorācijas sistēmu, sekas būs daudz bēdīgākas — nokaltīs vērtīgas mežaudzes. Savukārt mazo upīšu krastos jau izsenis aug koki, kas visai labi pacieš lielu mitrumu. Visos dokumentos taču norādīts, ka mēs rūpējamies par dabas daudzveidības saglabāšanu.
Krastus aiztikt nedrīkst
Atceros, kad astoņdesmitajos gados īstenoja līdzīgus projektus, bija strikti noteikts — upes krastus neaiztikt, drīkstēja tīrīt tikai pašu gultni. Tagad, tiecoties pēc ātras peļņas, rīkojas citādi, bet dzīvā radība, piemēram, vēži, kuri būtu paslēpušies krasta pacerēs, mētājas pa pļavu. Vai tā rīkojas gudrs saimnieks? Sākās krastu noslīdēšana, un vietām līkumos bēra šķembas. Vai tāda ir vides daudzveidības saglabāšana?
Līdzīgā veidā sabojāja arī Lokmanes upes augšteci Iršu pusē. Savukārt zemāk, Šķibes purva rajonā, upe praktiski netek. Ja sāk ko darīt, jāsakārto vietas, kur patiešām “bremzējas” ūdens, nevis tur, kur tehnikai vieglāk rakt. Tāpat notiek arī daudzviet Pērses upē. Neviens necenšas sakārtot ūdensteci tur, kur tas būtu nepieciešams.
Vajag daudz laika
Ja tomēr nolemts, ka bebru saime konkrētajā vietā ir nevēlama, ūdenī mītošos grauzējus var medīt ar vairākām metodēm. Lai izvilinātu bebrus no alām un kaut nedaudz nosusinātu mežu, var nojaukt aizsprostus. Tas izdosies, ja zeme būs pietiekami atkususi. Ja bebri izveidojuši dambju kaskādi, vienmēr jāsāk ar apakšējo. Bebrs ir lielisks celtnieks, tāpēc dambja nojaukšana vienmēr ir smags un laikietilpīgs darbs. Jau pirmajā naktī dzīvnieki var nākt skatīties, kas noticis ar viņu būvi, un mēģināt to salabot. Krastā izsviestos sprunguļus otrreiz vairs neizmantos, vienmēr grauzīs jaunus. Dzīvniekus vajag tikai sagaidīt. Šīs medības ir aizraujošas, taču tām vajag daudz laika. Bebri aktīvāki ir krēslas stundās un ļoti uzmanīgi. Pie grāvja nākas pavadīt ne vienu vien stundu. Vietās, kur viņus biežāk traucē un dažādi “represē”, bebri ir uzmanīgāki un tramīgāki. Viņiem piekļūt grūtāk. Tur, kur netraucēti darbojušies ilgāku laiku, viņi nav tik “aizdomīgi”. Tieši tādās vietās bebru skaitu arī vajag “paretināt”, nevis tur, kur viņi ar savu izmanību izglābušies. Šaušanai labāk izvēlēties mirkli, kad dzīvnieks aizgājis tālāk no āliņģa, alas vai ūdens malas. Bieži vien mednieki šauj pa peldošu dzīvnieku, savaino viņu, bebrs ienirst, un atrast viņu ir ļoti grūti, dažkārt pat neiespējami. Tā rīkoties nevajadzētu.
Uzmana barošanās vietās
Bebrus var medīt arī barošanās vietās. Rūpīgi jāpārbauda bebru mājas apkārtne un jāsameklē vietas, kur šie dzīvnieki nāk krastā. Par to liecina svaigi apgrauzti krūmi un nelielu koku stumbri. Tomēr jāņem vērā, ka, neraugoties uz silto laiku, bebri nav pārāk aktīvi. Viņi reti izlien no alām, lai meklētu barību.
Ļoti grūti bebrus medīt vietās, kur ir kūdraini grāvji. Tie regulāri jātīra, un tas ir grāvja īpašnieka, nevis mednieku uzdevums. Tiklīdz šos grāvjus neuztur pienācīgā kārtībā, ūdens notece kļūst lēnāka, veidojas mitras vietas, un bebrs to vien tik gaida. Šādās vietās viņam ierīkot savu aizsprostu ir daudz vienkāršāk.
Var izmantot suņus
Dambju jaukšana ne vienmēr ir efektīva. Tāpēc, izmantojot suņus, bebrus var meklēt alās, kuras kļūst redzamas, pazeminoties ūdenslīmenim. Bebram alas ir gana lielas, un var izmantot ne tikai alu suņus, bet arī augumā mazākas laikas. Jāatceras vien, ka suņiem, kamēr grāvī pazeminās ūdenslīmenis, jāpaliek mašīnā! Ja suni palaiž agrāk, viņš bebru iztraucē no seklākajām alām un nemanīts paslēpjas vietās, kur viņam piekļūt bieži vien ir neiespējami. Šādās medībās jāsadarbojas vairākiem medniekiem. Vienam jādežurē pie dambja, vēl vienam vietā, kur uzpludinājums beidzas, pārējiem jāpārbauda alas. Tikai tad var cerēt uz rezultātu. Bebru parasti nodod saduļķots ūdens, kas iztek no alas.
Vislabāk ar
slazdiem
Visefektīvākās medības šobrīd izdodas, lietojot rāmju slazdus. Ņemot vērā bebru nelielo aktivitāti, pieredzējušākie mednieki iesaka rūpīgi izpētīt bebru mājas apkārtni — taustot ar garu nūju, sameklēt vietu, kur ir izeja no mājas. Parasti tādas ir vairākas, un slazdi jānovieto tām tieši pretī. Savukārt apkārt slazdam jāierīko koka sētiņas, lai dzīvniekam vienīgā iespēja būtu peldēt cauri slazdam.
Rāmjveida slazdi ir vienīgās lamatas, kuras atļauts lietot. Dzīvnieka medīšana ar kāju ķeramajām lamatām ir aizliegta, jo tajās satvertais dzīvnieks ilgstoši cieš sāpes. Kad atsperes uzvilktas, slazdus ievieto ūdenī. Slazdi dzīvnieku, kurš tajos iekļuvis, nonāvē vienā mirklī. Vienīgi nedrīkst aizmirst slazdus regulāri pārbaudīt un izņemt medījumu.
Bebri apveltīti ar īpašu spēju sajust briesmas, tāpēc, kad dzīvnieks noķerts, slazds jāpārvieto pāris metru uz vienu vai otru pusi. Tad medību iznākums būs daudz labāks.
***
Daudz diskutē, vai bebru medības pavasarī ir ētiskas. Ir liels risks nomedīt bebru māti, kura gatavojas laist pasaulē mazuļus. Katrā gadījumā rūpīgi jāizvērtē, vai šo dzīvnieku skaita regulēšana konkrētajā vietā patiešām tik ļoti nepieciešama. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra