Negatīvi ietekmē valūtas svārstības

2014. gada 25. marts 00:01

183

Aizvadītajā nedēļā mūsu uzņēmumā, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, valdīja ierastais, saspringtais darba ritms bez ārkārtējiem notikumiem. Pirms kāda laika situācija kravu pārvadājumu biznesā bija stabilāka, bija ilgtermiņa līgumi ar pastāvīgiem klientiem, tagad viss ir mainījies. Cena par pakalpojumu var atšķirties pat par 500 eiro. Pakalpojuma pircēji tagad īsteno šādu praksi — aptaujā vairākus loģistikas uzņēmumus, piezvana katram, pajautā, par cik vedīs, un izvēlas lētāko variantu.
Pozitīva uzņēmumam bija Latvijas pievienošanās eirozonai. Visus darījumus Eiropā tāpat veicām eiro, bet algas bija jāmaksā latos, arī nodokļi, un naudas konvertācija ik mēnesi radīja ap 300 latu zaudējumu. No otras puses, tāpat kā daudziem latviešiem, arī man latiņš saistījās ar patriotismu, simbolizēja nacionālo pašapziņu.
Kravu pārvadājumi pa Eiropu mums nodrošina stabilus, pastāvīgus, taču nelielus ienākumus. Veicam pārvadājumus arī uz Krieviju, bet salīdzinoši nedaudz. Uzņēmumam ir 22 kravas automašīnas, no tām divas trīs brauc uz Austrumiem. Lielākā daļa mūsu uzņēmumā strādājošo autovadītāju gan labprātāk brauc uz Eiropu.
Uz Krieviju vedam pienu, šprotes, saldētās zivis, alkoholu, jogurtu. Janvārī ar Rīgas piena kombinātu, kas eksportē produkciju uz Maskavu, bija iespēja noslēgt līgumu trijiem mēnešiem par septiņām kravām mēnesī. Divas reizes reisu izbraucām. Taču, sākoties Krievijas rubļa kursa krasajām svārstībām, pienu tādos apjomos uz Maskavu vairs nesūtīja. Piemēram, marta sākumā Krievijas rubļa vērtība pret eiro un ASV dolāru saruka līdz visu laiku zemākajam līmenim.
Izmaiņas pārvadājumu apjomos uz Krieviju ir arī no citām valstīm. Piemēram, no Francijas vedam Krievijas uzņēmumu iepirkto alkoholu — vīnu, konjaku. Kādreiz viņi uzreiz nopirka piecdesmit kravu, tagad iegādājas divas, trīs kravas. Pirms Jaunā gada bija daudz vairāk darba, vedot kravas no Francijas. Aptuveni astoņus gadus no Francijas uz Krieviju mēs vedām kombinētās lopbarības piedevas. Šogad Krievijā sāka darboties divas rūpnīcas, kas piedevas ražo, līdz ar to šie pārvadājumi mums beidzās.
Noteikumi kravas pārvadājumos ar lielo Austrumu kaimiņu pēdējā laikā nemitīgi mainās, kas sarežģī jau tā ne vieglo biznesu ar šo valsti. Būtiskas izmaiņas ieviesīs Krievijas pagājušā gada nogalē pieņemtais lēmums atteikties no TIR (starptautiskie autopārvadājumi) karnešu sistēmas, pieprasot tranzīta kravām papildu bankas garantijas vai skaidrās naudas iemaksas. Krievijas Starptautisko autopārvadātāju asociācija gan panāca vienošanos ar Federālo muitas dienestu par TIR karnešu sistēmas izmantošanu līdz 2014. gada 1. jūlijam. TIR pašlaik ir vienīgā funkcionējošā globālā muitas tranzīta sistēma. 2010. gada sākumā TIR sistēma aptvēra 68 dalībvalstis. Lai uzņēmums dabūtu TIR karneti, bija jāiemaksā ap 30 tūkstošu latu drošības naudas. Tagad atkal būs problēmas, papildu rūpes, ja kaut ko vedīsim uz Krieviju.
Aizvadītajā trešdienā biju Rīgā un neformālā sapulcē tikos ar kolēģiem, kuri arī nodarbojas ar autopārvadājumiem. Apspriežam nozares aktualitātes, pārrunājam, kā kuram veicies, dalāmies pieredzē. Tā nav oficiāli reģistrēta biedrība vai asociācija, taču cenšamies tikties vismaz reizi nedēļā. Sazvanāmies, apmaināmies ar informāciju. Piektdienas un pirmdienas parasti ir ļoti darbīgas dienas, telefons nereti zvana nepārtraukti. Jāseko līdzi katram reisam, lai viss norit, kā nākas.
Pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot, ka mājsaimniecībām elektroenerģijas tirgu atvērs no 2015. gada 1. janvāra, nevis no šīgada 1. aprīļa, kā tas bija plānots iepriekš. Šogad saglabās regulētos elektroenerģijas tarifus, un mājsaimniecības par elektrību varēs maksāt tāpat kā līdz šim. Šis solis liecina par pašreizējās valdības nevēlēšanos būt “sliktajiem”. Cik tad tālu līdz vēlēšanām, un, ja tirgu atvērtu tagad, tad atkārtota ievēlēšana varētu būt apdraudēta. Mani kā uzņēmēju tirgus atvēršana neietekmē, domāju, ka visvairāk no tā cietīs pensionāri.
Deputāta mandātu pagājušajā nedēļā atkal saņēma bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Manuprāt, sods par valdības lēmuma nepildīšanu saistībā ar
16. marta gājienu patiesībā nebija sods. Drīzāk pagodinājums. Tagad Cilinskis iemantojis godavīra reputāciju, jo, neraugoties uz to, ka zaudēs amatu, viņš devās leģionāru atceres gājienā pie Brīvības pieminekļa, piedalījās dievkalpojumā un brauca arī uz piemiņas vietu Lestenē. Turklāt Cilinskis turpinās strādāt ministrijā kā valsts sekretārs un būs arī deputāts, tā ka būtībā nekas nemainīsies.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome nolēma rīkot protesta akciju 12. maijā, tās mērķis — paust atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas centieniem iegūt nozarei papildu finansējumu skolotāju algu palielināšanai. Vai kāds ir padomājis, cik daudz laika patiesībā patērē skolotāji, lai sagatavotos stundām, cik ilga ir viņu darbadiena? Un visu laiku nepieciešama zināšanu papildināšana, atjaunošana, kursi utt. Uzskatu, ka atalgojums, ko saņem skolotāji, nav adekvāts. Ir jāprotestē, jāparāda sava nostāja un jāpanāk rezultāts. Ne tikai garas darba stundas, lai varētu strādāt skolā, vajadzīgi “dzelzs” nervi. Skolotājiem būtu vēl jāpiemaksā par kaitīgu darbu.
Aizvien biežāk pēdējā laikā televīzijā rāda sižetus par jauniešiem, kuriem traģiski beidzas tā saukto “legālo narkotiku” lietošana. Tāpēc pozitīvi vērtēju, ka jau šajā mācību pusgadā plānots īstenot izglītojošus pasākumus skolās, stāstīt pusaudžiem par jauno psihoaktīvo vielu bīstamību. Kā cīnīties ar “legālajām narkotikām”? Valdība ik pa laikam nosaka aizvien jaunu vielu aizliegumu, tomēr nekas ievērojams “legālo narkotiku” apkarošanā nav sasniegts. Domāju, šis apburtais loks nekad nebeigsies, jo tas ir kāda bizness, kas dod peļņu. Pat ja aizliegtu visas vielas, kā reiz pieņēma “sauso likumu”, nebūs līdzēts. Šis “bizness” tikai aizies dziļāk pagrīdē un turpinās darboties. Manuprāt, ļoti lielā mērā atbildīgi ir vecāki, viņiem jābūt pirmajiem un galvenajiem, kas audzina savu bērnu, interesējas par viņa gaitām un runā par visām šīm lietām, riskiem, iespējamajām sekām.
Nedēļas nogalē strādāju, darbs aizņem ļoti daudz laika arī dienās, kad teorētiski būtu jāatpūšas. Šad tad to cenšos atgūt, kaut kur aizbraucot. Piemēram, šo un citas darbīgās nedēļas nogales kompensēšu, maijā braucot uz Minsku, kur norisināsies pasaules čempionāts hokejā.

Staburags.lv ARHĪVS

Negatīvi ietekmē valūtas svārstības

Kategorijas