Staburags.lv ARHĪVS

Skaistākā no puķēm

Ginta Grincēviča

2014. gada 21. marts 00:01

772
Skaistākā no puķēm

Ar Daci Markovu no Aizkraukles pagasta norunājām tikties pulksten 16.10. Zinot, ka viņai Aizkrauklē pieder ziedu veikals, nodomāju: visticamāk, viņai daudz darba un katra minūte dārga. Ienākot Daces veikalā, esmu patīkami pārsteigta! Starp košiem ziediem sēž viņa — pati skaistākā no puķēm. Pat prātā neienāktu, ka nākamnedēļ viņai aprit 40 gadu.
Dace nav viena, ar viņu kopā ir kolēģe un brālēna sieva Sandra. Saruna sākas ar Daces vārdiem: “Neliec somu uz grīdas, liec uz galda!” Vai jubilāre būtu māņticīga? “Jā, nedaudz esmu gan. Somu uz grīdas likt nedrīkst, tad nebūs naudas. Īpaši ar māņticību neaizraujos, bet ir ticējumi, ko noteikti ievēroju. Piemēram, ja, izejot no mājas, kaut ko aizmirstu un nākas atgriezties, vienmēr paskatos spogulī. Ticu tam, ja kaut ko ļoti vēlies, nedrīkst skaļi teikt, tad nepiepildīsies.”
No kūkām pie
ziediem
“Pēc pāris nodzīvotiem gadiem Rīgā atgriezusies kādu laiku strādāju pie māsas veikalā,” stāsta Dace. “Sapratu, ka vēlos ko savu, tādēļ pabeidzu floristikas kursus, un nu jau pāris gadu man ir savs ziedu veikals. Dienas man paiet vienā skriešanā. Braucu iegādāties veikalam nepieciešamo, tad jātaisa kāds pušķis. Pēc darba vedu dēliņu uz futbola un kikboksa treniņiem. Tā tās dienas paiet! Jūtu, ka esmu savā vietā. No draugiem dzirdu, ka reizēm mani grūti noķert, skrienu no rīta līdz vakaram.
Man ir paveicies, jo darbs ir arī mans vaļasprieks. Kad rodas izteikts “fantāzijas bads”, ķeros pie dekoru veidošanas.
Pēc profesijas esmu konditore, bet nu kūkas cepu tikai savam priekam. Ar pašgatavotiem gardumiem cienāju gan radu saimi, gan draugus. Izslavēta ir manis ceptā kūka “Napoleons”, kas visiem ļoti garšo.”
Jūtas jaunāka
“Katra jubileja tiek atzīmēta plašā ģimenes un draugu lokā,” turpina jubilāre. “Šogad, tuvojoties apaļajam skaitlim, plāni bija lieli, bet, nozīmīgajai dienai nākot tuvāk, tie saruka. Ja laiks būs labs, svinības varētu rīkot ārā, cepot gaļu. Par gadu skaitu nedomāju. Jūtos jaunāka! Skatoties spogulī, šķiet: nemaz nemainos, bet, kad paskatās bildes, tad gan var redzēt, ka laiks iet.
Būt ziedu veikala īpašniecei ir arī sava ēnas puse, kas izpaužas tieši jubilejās un citos svētkos. Piemēram, 8. martā vīrieši mani apsveic ar konfektēm un šokolādi, bet par ziediem tik izmet: “Tev jau puķu nevajag, jau tā esi to ieskauta.” Arī jubilejās ziedus dāvina retais. Kurai sievietei tad puķes nevajag dāvināt? Arī man patīk saņemt ziedus.”
Pārsteigums, ko
neaizmirsīs
“Pirms dažiem gadiem biju kādās dzimšanas dienas svinībās, kuras atcerēšos visu mūžu. Vakars ritēja savu gaitu, viesiem bija sagatavots kāds visai ekstravagants pārsteigums. Bija uzaicināts māksli­­-
nieks Leons Zviedris ar savu pitonu! Labi, ka tajā brīdī sēdēju, jo laikam būtu noģībusi. Čūska ir vienīgais dzīvnieks, no kā man patiešām ir bail. Pitonu laida apkārt, lai katrs viņu var nedaudz paturēt. Man līdzās sēdēja cilvēks, kurš zināja par manām bailēm. Vēlēdamies mani paķircināt, viņš palūdza, lai pitons pie manis paliek mazliet ilgāk. Es pielipu krēslam, likās, ka nomiršu! Tas bija briesmīgi, līdz šai dienai atceros, kā es tur kā pamirusi sēdēju,” atminas Dace.

***
Skatoties uz Daci, nodomāju: šodien laikam ir kāda īpaša diena. Vai tiešām viņa tā izskatās katru dienu?
“Ar lepnumu varu teikt, ka esmu sievišķīga sieviete. Ikdienā ģēr­bjos gaumīgi. Reiz kāds paziņa mani satika treniņbiksēs un bija patiesi izbrīnīts. Sievietei vienmēr jābūt koptai un labi ģērbtai. Apavi ar papēdi un sakārtoti mati ir mana ikdiena,” tā jubilāre. ◆