Vasarā gribētu strādāt

2014. gada 21. marts 00:01

369

Aizkraukles bērnu un jauniešu centrā divas dienas norisinājās neformālās izglītības mācības novada skolu jauniešiem “Notici sev!”. Viena no aktivitātēm bija tikšanās ar novada domes deputātiem un diskusija par jautājumu “Kādai jābūt Aizkrauklei, lai jaunieši atgrieztos?”.

Negrib ķeksīša pasākumus
Aizkraukles 1., vakara (maiņu), profesionālās vidusskolas un novada ģimnāzijas jaunieši par to iepriekš bija diskutējuši darba grupās un secinājumus pastāstīja novada domes deputātiem.
Jaunieši sacīja, ka Ēnu dienās un arī citā laikā labprāt tiktos ar Aizkraukles uzņēmējiem, īpaši ar tiem, kuri paši ir izveidojuši savu biznesu un visu sākuši no nulles, iepazītu radošas un interesantas, arī specifiskas profesijas. Viņi labprāt dotos ekskursijās uz novada uzņēmumiem. Jaunieši ļoti vēlētos, lai pasākumus, tikšanās nerīkotu tikai ķeksīša pēc. Piemēram, apmeklējot Nacionālo bruņoto spēku Alūksnes garnizonu, viņi bija vīlušies. “No Aizkraukles līdz Alūksnei ir tāls ceļš, bet mēs neko neieguvām, mums pastāstīja par karavīru sadzīves apstākļiem, par lidmašīnu, parādīja ēdnīcu, kazarmas, un tas arī viss,” sacīja Artūrs Jakovļevs.
Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un deputāts Edgars Ratnieks bija izbrīnīti, kāpēc pēdējos gadus un arī šogad Ēnu dienā nebija vietējo skolēnu intereses, viņi dodas uz Saeimu un citur, bet arī novadā ir daudz, ko redzēt. Skolēni teica, ka viņiem nav informācijas, uzņēmēji nepiedāvā “ēnu” vietas. Tika ierosināts Ēnu dienas rīkot visu gadu, laiku pa laikam. Bet šis darbs kādam ir jākoordinē, iesaistot gan uzņēmējus, gan jauniešus.
Profesiju vajag
“pielaikot”
Jaunieši vēlētos vasarā bez atlīdzības vai par nelielu samaksu Aizkrauklē strādāt pie uzņēmējiem, pašvaldībā, palīdzēt dažādos darbos, projektos un gūt pieredzi. Piemēram, kultūras nama pasākumos varētu kaut vai pārbaudīt biļetes. Darba vietas parasti piedāvā “Maximā” un “Supernetto”, tas ir labi, bet dažs jaunietis ļoti gribētu nākotnē veidot savu biznesu un strādāt pie kāda uzņēmēja, nevis veikt vienmuļu darbu. Vairāki deputāti gan iebilda, ka svarīgs ir arī šāds darbs. Parasti visi vēlas darbu baltā kreklā, bet jāiepazīst arī melnie darbi. Pašreiz skolēni dzīvo it kā pasargātā pasaulē, bet darba vide ir daudz skarbāka.
Deputāts Armands Kasparāns esot strādājis visdažādākos darbus, piemēram, kaplējis bietes, “Metālistā” griezis metālu, veicis citus darbus, līdz sapratis, ko dzīvē grib mācīties. Skolas solā bieži vien ir grūti aptvert, kādu profesiju izvēlēties, kas interesē un kas der — profesijas ir “jāpielaiko” līdzīgi kā veikalā kurpes vai apģērbs.
Karjeras konsultanta vairs nav

Uz skolām šad tad dodas Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji, bet jaunieši viņu viesošanos vērtē kritiski — parasti jāizpilda anketas, testi, lai noteiktu piemērotību kādai profesijai, personības tipu, un tas arī viss.
Bija iecerēts, ka profesijas izvēlē skolēniem palīdzēs karjeras speciāliste, pašvaldībā pusslodzei izveidoja tādu amata vietu, diemžēl to likvidēja, jo skolās neesot bijis atsaucības — izglītības iestādes pašas tiekot galā ar profesionālo orientāciju. Skolās jūtama pretestība — secinājis novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Pērn skolas nav atsaukušās arī jauniešu iesaistīšanai Uzņēmēju dienas apmeklēšanā. Viņš arī sacīja, ka pašvaldībai, veidojot darba vietas, ir rūpīgi jāizsver budžeta iespējas, jo līdzekļi joprojām ir jātaupa.
Kādreiz nebija tik stingru prasību. Bijusī deputāte Aina Podvinska sacīja, ka, piemēram, agrāk vasarā kolhozā skolēni varēja strādāt par ganu, bet tagad jaunietim jābūt pilngadīgam, lai viņam uzticētu kādu darbu.
Veidos brīvprātīgā darba grāmatiņu
Lielākas iespējas ir veikt brīvprātīgo darbu, piemēram, Pārnovadu uzņēmēju dienas norisē rīt iesaistīsies arī novada jaunieši. Viņu palīdzību pašvaldība lūdz vairākas reizes gadā, rīkojot lielus pasākumus. Iecerēts izveidot brīvprātīgā darba grāmatiņu, kurā ierakstīs nostrādātās stundas. Kad būtu sasniegts 60 stundu, jaunietis saņemtu sertifikātu. Tā būtu laba pieredzes skola un arī ieraksts dzīves gājuma aprakstā jeb CV, ko novērtētu nākamie darba devēji.
Novada kultūras nama vadītāja un domes priekšsēdētāja vietniece Anta Teivāne sacīja, ka vienmēr ir jāizsver, kas darīs, kad darīs un par kādiem līdzekļiem. Nesenajā jauniešu forumā bijušas labas idejas, tomēr tās tādas arī palikušas, jo jābūt kādam, kas organizē, dara, paziņo, iesaista. Pašvaldība atbalstīs, bet jauniešu vietā nedarīs. Te plašāks darba lauks paveras novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistei Silvijai Brīgerei.
Ja jaunieši vēlas organizēt kādu lielāku pasākumu, ar ideju vispirms ir jāiet pie skolas direktora un laikus tam jāparedz līdzekļi skolas vai pašvaldības budžetā. Novada domes vadība solīja jauniešus atbalstīt un uzklausīt, būt atvērtiem — viņi uz pašvaldību ar savām idejām var doties ne tikai Ēnu dienā, bet arī citā laikā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vasarā gribētu strādāt

Kategorijas