Staburags.lv ARHĪVS

Druviete atbalstītu ideju par centralizēto eksāmenu skaita samazināšanu

LETA

2014. gada 19. marts 08:59

69
Druviete atbalstītu ideju par centralizēto eksāmenu skaita samazināšanu

Lai gan pagājušajā gadā valdība atbalstīja piektā centralizētā eksāmena ieviešanu ķīmijā un fizikā, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) pieļauj, ka apsverama būtu ideja par centralizēto eksāmenu skaita samazināšanu, nevis palielināšanu.

Ministre šodien intervijā LTV turpināja uzsvērt, ka pagājušā gada valdības lēmums ir bijis sasteigts, līdz ar to tagad būtu apsverama ideja par centralizēto eksāmenu skaitu samazināšanu.

Druviete neprecizēja, kāds eksāmens tiktu atcelts un uzsvēra, ka jebkurš eksāmens ir mācību procesa sastāvdaļa, tātad noslēguma posms, kas liecina par zināšanu apguvi. Eksāmena saturs joprojām tiek pilnveidots, jo pēc ministres domām būtiski ir panākt, ka eksāmenā nebūtu jāpārbauda tas, ko skolēns varētu zināt, bet, gluži pretēji, tas, ko viņš nedrīkstētu zināt.

Jau iepriekš Duviete intervijā aģentūrai LETA atzina, ka pērn decembrī valdība negaidīti pieņēma lēmumu par piektā obligātā eksāmena - fizikā vai ķīmijā - ieviešanu jau no 2015.gada. Pēc ministres domām, tas nebūtu korekti, jo skolēni, uz kuriem šis eksāmens attiektos, jau tagad mācās 10.klasē un, iestājoties vidusskolā, viņiem šādi noteikumi nebija zināmi.

Turklāt lēmuma pieņēmējiem esot "paslīdējis garām" fakts, ka ne visās vidusskolu programmās tiek apgūta fizika un ķīmija kā divi atsevišķi priekšmeti, un daudzi skolēni apgūst integrēto dabaszinību kursu, atšķiras mācību programmas vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, tostarp mākslas un mūzikas profesionālās ievirzes vidējās izglītības iestādēs.

Ministre norādīja, ka centralizētie eksāmeni Latvijā ir ierasta prakse - varam diskutēt, kuri eksāmeni būtu jākārto un kāds ir to saturs, kāda ir to saistība ar augstskolu iestājprocesu. Viņasprāt, beidzot nopietni ir jāpievēršas mācību saturam, ko paredz arī valdībā apstiprinātās Vispārējās izglītības attīstības pamatnostādnes.

Viņa klāstīja, ka centralizētā eksāmena jēga sākotnēji bija arī nodrošināt adekvātu augstskolu uzņemšanas procesu. "Pašreiz studentu skaits samazinās un starp augstskolām ir asa konkurence, tādēļ varam vērot, ka augstskolās ir tendence samazināt prasības jauno studentu uzņemšanai. Teorētiski, piemēram, ķīmijas programmās centralizētā eksāmena rezultātus ķīmijā var pat neņemt vērā. Es pat nepieminēšu mūžīgo jautājumu, vai eksāmens ir labākais motivētājs zināšanu apguvei. Es vairāk domātu par jaunu mācību līdzekļu veidošanu, atbalstu pedagogiem, labiekārtotiem kabinetiem un mācību metožu dažādošanu," sacīja Druviete.

Viņa arī minēja, ka notiek arī priekšdarbi, lai svešvalodu centralizēto eksāmenu varētu aizstāt ar starptautiski atzītiem testiem, lai mūsu skolēniem nebūtu tie vēlreiz jākārto, ja tas nepieciešams studiju posmam ārvalstīs. Šis process gan neesot vienkāršs, jo tas ietver visai komplicētus organizatoriskos un finansiālos aspektus.