Staburags.lv ARHĪVS

Latvijas prezidents tiksies ar ASV viceprezidentu

LETA

2014. gada 19. marts 08:56

7
Latvijas prezidents tiksies ar ASV viceprezidentu

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien uzturēsies darba vizītē Viļņā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā. Viļņā Bērziņš tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

Baltā nama izplatītajā paziņojumā par gaidāmo vizīti teikts: "Tikšanās laikā ASV viceprezidents konsultēsies par rīcību, lai atbalstītu Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī apstiprinātu mūsu kolektīvās aizsardzības saistības Ziemeļatlantijas līgumā un mūsu pastāvīgo atbalstu visiem sabiedrotajiem un partneriem Eiropā."

Baidens otrdien viesojās Polijā, kur paziņoja, ka Krievijas rīcība Krimā nav nekas cits kā "zemes sagrābšana", un brīdinājis, ka Maskavai draud jaunas sankcijas. Pēc viņa teiktā, ASV ar partnervalstīm Eiropā apspriedīs gāzes un naftas piegāžu diversifikācijas jautājumu, cenšoties uzlabot reģiona enerģētisko drošību.

Vienlaikus Vašingtona ir gatava sniegt ekonomisko palīdzību Ukrainai, lai situācija šīs valsts tautsaimniecībā stabilizētos jau līdz prezidenta vēlēšanām.

"Krievijas politiskā un ekonomiskā izolācija tikai pieaugs, ja tā turpinās uzsākto ceļu, un tā patiesībā sagaidīs papildu sankcijas no ASV un Eiropas Savienības (ES) puses," norādīja Baidens. "Krimas aneksija, ko veikusi Krievija, nedrīkst būt pieņemama nevienai pasaules valstij - arī Polijai, jo tā maina ģeopolitisko situāciju šajā pasaules daļā, palielina risku visai Austrumeiropai un tam var būt sekas arī attiecībā uz visu pasauli," piebildis Polijas valdības vadītājs.

ASV viceprezidents uzsvēris, ka Krievija atklājusi savus patiesos mērķus Ukrainā, piedāvājot visdažādākos argumentus, lai attaisnotu rīcību, kas nav nekas cits kā "zemes sagrābšana". Uz Ukrainas demokrātiskajiem centieniem Krievija atbildējusi ar "nekaunīgu militāru iebrukumu, mērķtiecīgi uzkurinot etnisko spriedzi Ukrainā", norādījis politiķis.

"Kopā ar Poliju un visu starptautisko sabiedrību mēs nosodām uzbrukumu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un acīmredzamu starptautisko tiesību pārkāpumu, [ko veicis Krievijas prezidents Valdimirs] Putins. Viņi atbalstīja referendumu Krimā, ko noraidījusi praktiski visa pasaule. Mēs nosodām uzbrukumu Ukrainas neatkarībai. Krievija mēģina legalizēt vienas Ukrainas daļas aneksiju, bet mēs esam izpratuši viņu maldinošo loģiku. Krievijas lēmumus neatbalsta pat Ķīna," viņš izteicies.

Baidens otrdien Varšavā tikās ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski un Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, bet trešdien Viļņā tiksies ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu. Šo tikšanos laikā viņš gatavojas apliecināt partnervalstu vadītājiem Vašingtonas gatavību pildīt savas saistības, kas paredzētas NATO līguma 5.pantā, kurš ietver kolektīvo aizsardzības principu. Tomēr augsta Baltā nama amatpersona pirms Baidena ierašanās Polijā norādīja, ka viņš "neapspriedīs nekādas izmaiņas pretraķešu aizsardzības stratēģijā Austrumeiropā (..), kas veidota, lai reaģētu uz ballistisko raķešu draudiem no jebkuras vietas, bet ne no Krievijas".

Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas, kā arī Sevastopoles pašpasludinātie līderi otrdien parakstīja līgumu par Ukrainai piederošās pussalas aneksiju. Īsi pirms tam Putins izskatīšanai Federācijas padomē iesniedza attiecīgu likumprojektu par okupētās Ukrainas teritorijas aneksiju, uzņemot Krimu un Sevastopoles pilsētu Krievijas sastāvā divu atsevišķu federālo subjektu statusā.