Palu apdraudējums nav gaidāms

2014. gada 18. marts 15:39

230

Ik pavasari Daugavas krastos dzīvojošie ar bažām gaida palu laiku. Tāpat izskan viedokļi par Pļaviņu HES iespējām ietekmēt zemāko vietu applūšanu. Situāciju šajā pavasarī “Staburagam” skaidro akciju sabiedrības “Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis.

— “Latvenergo” katru dienu seko līdzi ledus situācijai Daugavā, — saka Kuņicka kungs. — Nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus palu brīdī, jo katrreiz situācija atšķiras. Šajā gadā pavasaris ļauj prognozēt, ka plūdu apdraudējums Daugavas ietekmes zonā esošajām teritorijām nav gaidāms. Kāds būs palu laiks, šobrīd vēl spriest pāragri, jo ir gadi, kad pali gadās gada pirmajos mēnešos, taču ir gadi, kad pali turpinās līdz pat maijam. Vēl ir tikai marta vidus. Baltijas apstākļos hidroelektrostacijas (HES) ir efektīvas galvenokārt palu laikā — vidēji 30 līdz 40 dienu gadā. Gadā vidēji iespējams izmantot piektdaļu no spēkstaciju iespējamās jaudas.

Katros palos ir daudz spekulāciju par HES ietekmi uz applūstošajām teritorijām. Gribu uzsvērt, ka Pļaviņu HES ietekme uz upes augšpusē esošajām pašvaldībām

ir nebūtiska vai tās vispār nav, jo to teritorijas ir reljefā augstāk, salīdzinot ar Daugavas HES kaskādes augstāko atzīmi — 72 metriem virs jūras līmeņa. Tādējādi

Pļaviņu HES ar savu darbību neietekmē notikumus virs šī augstuma uzstādījuma.

***

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests patlaban ir noteicis trīs vietas, kur pavasarī potenciāli varētu būt plūdi — Daugavas upes baseins posmā no Līksnas līdz Nīcgalei, Jersika un Jēkabpils—Pļaviņu posms. Šajās vietās varētu veidoties ledus sastrēgumi, kas, iespējams, izraisītu ūdenslīmeņa celšanos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele informē, ka ūdenslīmeņa prognozes patlaban ir krietni zem vidējā rādītāja, kas parasti tiek novērots plūdu periodā.

Staburags.lv ARHĪVS

Palu apdraudējums nav gaidāms

Kategorijas