Gribam būt paši sev kungi

2014. gada 18. marts 09:22

Ilgi un plaši apspriestais 16. marta leģionāru piemiņas dienas gājiens ir noticis. Nenoslinkoju un, lai “nebarotos” tikai no atsauksmēm ziņu portālos, svētdien agri rītā devos uz Rīgu. Sekoju sirmiem un gados jauniem vīriem un sievām, kas ziediem rokās devās Doma laukuma virzienā. Laukums pavērās kā divās frontes pusēs sadalīts. Simtiem policistu un suņi to sašķēla tāpat kā sašķelti ir Latvijā dzīvojošie. Vienā stūrī bariņš tā saukto antifašistu, kuri diez vai īsti apjēdz, pret ko protestē, bet naidīgi noskaņoti pret katru, kurš tuvojas. Toties pie Doma baznīcas svinīgs klusums. Tādas, svinīgas un patriotiskas, bija arī turpmākās stundas.

Atzīstams ir Rīgas domes izpilddirektora Jura Radzēviča lēmums slēgt peldlīdzekļu satiksmi kanālā, jo leģionāru pretinieki par savu “atrakciju” vietu bija izvēlējušies laivu un tajā novietojuši skaļruņus. Par laimi, tiesa šiem protestētājiem bija atļāvusi skaņu pastiprinošas iekārtas lietot tikai pusstundu. Gudri novilcinot piemiņas gājiena sākumu par 20 minūtēm, abas puses tā īsti nemaz nesatikās. Vēlāk pienāca ziņas arī par “rūpīgu” robežsargu darbu, četras stundas uz robežas aizturot kādu antifašistu delegāciju no Vācijas un ilgi pārbaudot automašīnas tehnisko kārtību...

Par nožēlu vieniem un par gandarījumu otriem pasākums izdevās. Sevi par antifašistiem dēvējošie cilvēki, nepanākuši cerētās provokācijas, Bastejkalnā izskatījās kā nožēlojams kranču bariņš vairāku desmitu pamatīgas miesasbūves policistu ielenkumā. Viņu vaukšķošais “Pozor!” raisīja tikai smīnu. Ukrainas notikumu un īpaši tajā pašā dienā Krimā notiekošā referenduma kontekstā prieks, ka latvieši neļāvās provokācijām, bet, sarkanbaltsarkano karogu ieskauti, dziedot dziesmas, gāja uz savu mērķi — Brīvības pieminekli. Vēl lielāku apjukumu protestētājos raisīja kāds gājiena dalībnieks, kurš krievu valodā atkārtoja — “Fašizm ņe proidjot!”. Krimas okupācijas dēļ Krievijas armija tagad pielīdzināta hitleriskās Vācijas iebrucējiem. To un pasākuma būtību kopumā perfekti izteica gājiena dalībnieku nestie plakāti ar nosvītrotajiem vadoņu Hitlera un Staļina portretiem. Vai kādam, redzot šos plakātus, var rasties domas par to, ka atbalstām nacismu?

Esot gājiena tuvumā, pa īstam var izjust tā dalībnieku apņēmību — mēs gribam būt brīvi un kungi savā zemē! Gājiens vijās cēls un mierīgs, lai kā Kremlis to vēlētos pasniegt kā pagātnes rēgu slavināšanas maršu.

Staburags.lv ARHĪVS

Gribam būt paši sev kungi

Kategorijas