„Latvijas Centrālās Padomes Memorandam – 70”

2014. gada 14. marts 13:58

139

17. martā pirmdien pulksten 18.00 pie Brīvības pieminekļa notiks piemiņas pasākums "Latvijas Centrālās Padomes Memorandam - 70".

"Es gan esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvija atkal būs…" Ir pagājuši 70 gadi kopš Konstantīns Čakste teica šos vārdus, un 1944. gada 17. martā 189 Latvijas patrioti parakstīja viņa vadītās nacionālās pretošanās organizācijas "Latvijas Centrālās Padomes" Memorandu. Toreiz pirms 70 gadiem Nacistiskās Vācijas un draudošās PSRS okupācijas apstākļos Memorandā tika izteikta prasība atjaunot neatkarīgu Latvijas Republiku.

Pirmdien 17. martā pulksten 18.00 ikviens labas gribas cilvēks būs aicināts atnākt pie Brīvības pieminekļa un piedalīties Memoranda parakstītājiem veltītā piemiņas pasākumā. Sanākušie ļaudis Brīvības pieminekļa pakājē atcerēsies LCP Memoranda parakstīšanas faktu un iedegs 189 sveces, kas katra būs veltīta viena Memoranda parakstītāja piemiņai.

Pasākuma mērķis ir atcerēties un godināt Memoranda parakstītāju drosmīgo patriotisko rīcību. Pasākums būs neliels, bet sirsnīgs notikums, kas aicinās latviešus un Latvijas mazākumtautības vienoti vārdos un darbos sekmēt to, ka Latvija ir droša valsts, kurā latviešu nācija, tās valoda un kultūra var pastāvēt un uzplaukt cauri gadsimtiem un kurā ir nodrošināta ikviena cilvēka un visas tautas atbildīga brīvība un labklājība. Šis mērķis bija sirdī tiem Latvijas vīriem un sievām, kuri parakstīja Memorandu. Tas ir Latvijas mērķis arī šodien.

Memorandu parakstīja dažādu nozaru pārstāvji - LU un LLU profesori, juristi, ārsti, lauksaimnieki, bijušie Saeimas deputāti, kultūras darbinieki, kristīgo konfesiju vadītāji, neatkarīgās Latvijas armijas virsnieki un citu nozaru darbinieki. Viņu vidū bija tādas personības kā komponists Jāzeps Vītols, valodnieks Jānis Endzelīns, arhitekts Eižens Laube un daudzi citi. Vairāk par parakstītājiem uzzināt un Memoranda pilnu tekstu izlasīt var UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas mājas lapā - http://www.atmina.unesco.lv/page/memoranda_teksts_tulkojumi.

Konstantīna Čakstes vadītā LCP nesadarbojās ne ar vienu no Latvijas ienaidniekiem - Nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas varām. Tās mērķis bija informēt Rietumu sabiedrotos par Latvijas tautas traģisko situāciju un sekmēt Latvijas neatkarības atjaunošanu ar Rietumvalstu palīdzību.

Pasākums ir pilsoniska iniciatīva. Tā idejas autors ir Jurģis Klotiņš un īstenotāji neatkarīga patriotiski domājošu domubiedru grupa. Dalībnieki uz pasākumu ir aicināti ņemt līdzi Latvijas karogus glītā noformējumā.

***

Dr. hist.Ritvars Jansons

Latvijas iedzīvotāju vēlmi atjaunot valsti un attieksmi pret okupācijas režīmiem demonstrēja nacionālās pretošanās organizācijas - Latvijas Centrālās padomes (LCP) 1944. gada 17. marta iesniegums Latviešu leģiona ģenerālinspektoram ģenerālim Rūdolfam Bangerskim par nepieciešamību atjaunot Latvijas valsts neatkarību. Dokumentā, kurš šobrīd pazīstams kā LCP memorands, organizācija aicināja atjaunot Latvijas valstisko suverenitāti un izveidot Latvijas armiju, aktīvi iesaistoties Latvijas aizstāvēšanā pret draudošo otrreizējo komunistisko okupāciju. Memorandu parakstīja 189 pazīstamas personības, to vidū – pēdējās LR Saeimas priekšsēdis Pauls Kalniņs, vicepriekšsēži Kārlis Pauļuks un bīskaps Jāzeps Rancāns, Saeimas deputāti un bijušie Ministru kabineta locekļi, garīdznieki, augstskolu mācībspēki, literāti, Latvijas armijas ģenerāļi ārsti, lauksaimnieki, mūziķi un daudzi citi sabiedriski aktīvi cilvēki.

Tajā pat laikā 2. pasaules kara frontē cīnījās nacistiskās Vācijas armijā zem sveša karoga mobilizētie latviešu leģionāri. Nav dokumentālu pierādījumu – leģionāru memoranda vai rezolūcijas par to, ka viņi būtu gatavojušies atjaunot Latvijas Republiku. Taču tas, ka arī okupācijas apstākļos Latvijas valsts pastāvēja de jure - Rietumvalstis neatzina Latvijas okupāciju, leģionāriem vairoja cerības, ka Latvijas valsts tiks izcīnīta nākotnē. 1939. gada 23.augustā noslēgtais Hitlera un Staļina pakts par Austrumeiropas valstu sadalīšanu Vācijas un PSRS ietekmes sfērās noteica Baltijas valstu īpašo situāciju. Paktam 2. pasaules kara laikā sekoja trīskārtējā Baltijas okupācija – komunistiskā, nacistiskā un vēlreiz komunistiskā. Pirms nacistu okupācijas Latvijā veselu gadu bija ilgusi komunistiskā okupācija. Tas noteica, pirmkārt, leģionāru bailes no otrreizējās komunistiskās okupācijas un tās veiktajām masveida represijām. Otrkārt, īpašā situācija veicināja karavīru ilūzijas par neatkarīgas valsts atjaunošanu vai vismaz autonomijas iegūšanu Vācijas valsts sastāvā, cīnoties nacistiskās Vācijas armijā. Latvijas Republika de facto nepastāvēja. Tās armija 2. pasaules karā nekaroja. Līdz ar to daļa leģionāru kaujas Latviešu leģionā saistīja ar cīņu par savu dzimteni, kas varētu novest pie neatkarīgas valsts izcīnīšanas. Vēsturē jau bija precedents, kad 1. pasaules kara rezultātā uz Krievijas un Vācijas impērijas drupām latviešu karavīriem izdevās izcīnīt Latvijas Republikas neatkarību.

Minēto precedentu gribēja atkārtot liels skaits no savām vienībām dezertējušo leģionāru, kuri 1944. gada nogalē, karadarbībai sākoties Kurzemē, pievienojās ģenerāļa Jāņa Kureļa ap 2000 vīru lielajai grupai. Kurelieši bija cieši saistīti ar LCP. Ap 500 vīru lielais kureliešu - Roberta Rubeņa vadītais bataljons 1944. gada novembrī un decembrī Kurzemē cīnījās pret vācu spēkiem. Tā latviešu karavīru - kureliešu vienība (t.sk. bijušies leģionāri), kuras mērķis bija Latvijas Republikas atjaunošana, piedalījās reālās kaujās pret nacistiskās Vācijas vienībām.

1945. gada 8. maijā ap 4000 latviešu leģionāru Kurzemē nepadevās komunistiskajām režīmam un devās mežos, lai uzsāktu nacionālo partizānu gaitas. Viņi cīnījās par neatkarības atjaunošanu, cerot uz Rietumu Sabiedroto valstu militāru konfliktu ar PSRS. Tad Latvijas nacionālie partizāni karotu Sabiedroto pusē. Par bijušo leģionāru – nacionālo partizānu cīņas mērķiem liecina dokumenti. Partizānu deklarācijas vēsta, ka partizāni cīnījās par brīvu, neatkarīgu, nacionālu Latviju, latviešu tautas godu un vienotu latviešu tautu. 1949. gada 17. martā Īles latviešu – lietuviešu nacionālo partizānu grupa bijušā leģionāra Visvalža Brizgas vadībā Jelgavas apriņķī varonīgi cīnījās ar čekistu armijas pārspēku. Vairāki bijušo leģionāri kā nacionālo partizānu grupu vadītāji tika sagūstīti tikai 1953. -1954. gadā.
Cīnītāji pret okupācijas varām nacistu un staļinistu laikā saglabāja Latvijas neatkarības ideju. Viņi šo ideju arī nodeva nākamajām paaudzēm, kuras atjaunoja Latvijas Republiku.

Šogad īpašu nozīmību pelnījusi LCP Memoranda 70 gadskārta. Tā parakstīšanas dienā š.g. 17. martā 18.00 pie Brīvības pieminekļa notiks piemiņas pasākums "Latvijas Centrālās Padomes Memorandam – 70". Savukārt Latvijas Nacionālo partizānu apvienība š.g. 17. martā plkst. 12.00 notur svētbrīdi 1949. gada tajā kritušajiem nacionālajiem partizāniem pie Īles bunkura Dobeles novadā.

Visi iepriekš minētie cilvēki ir lolojuši Latvijas neatkarības ideju, tādēļ pelnījuši piemiņu un mūsu cieņu.

Staburags.lv ARHĪVS

„Latvijas Centrālās Padomes Memorandam – 70”

Kategorijas