Liktenīgās sekundes

2014. gada 14. marts 08:49

Nelaimēm, vismaz Latvijā, ir sezonāls raksturs. Ziemas sākumā, kāpjot uz pirmā ledus, nereti noslīkst kāds makšķernieks, bet, sākoties siltajam laikam, traumas bieži gūst pavasarīgo izklaižu cienītāji un atpūtnieki. Līdz nākamajai sezonai situācija normalizējas, un tad atkal viss sākas no gala, atklājot kārtējo “caurumu” likumos un kārtības noteikumos izklaides vietās. Šis pavasaris ir īpaši traģisks, jo Rīgā, Mežaparkā, vecāku acu priekšā sadursmē ar izklaides vilcieniņu gāja bojā septiņgadīgs zēns, kurš brauca ar velosipēdu. Visu izšķīra pāris sekunžu.

Vecāki, visticamāk, vēl bieži šķetinās tās dienas notikumus, lai kaut domās mēģinātu novērst tās liktenīgās sekundes. Bija jānotiek kaut kam tādam, lai parka administrācija nopietnāk padomātu, kā sakārtot šo vietu, lai droši būtu gan braucot, gan ejot kājām. Pati ar bērniem esmu bijusi Mežaparkā, braucām arī ar šo izklaides vilcieniņu. Mums patika, jo kājām teritoriju izstaigāt grūti. Mežaparka celiņi ir diezgan šauri, lai vietas tur pietiktu visiem. Savukārt laukumā, kur vilcieniņam ir galapunkts, valda liela drūzmēšanās — kāds iet, kāds brauc ar velosipēdu vai automašīnu un pa vidu vēl vilcieniņš. Ne tur norobežojumu, ne ceļa sadalījuma vai apzīmējumu. Turklāt bērni ar savu kustīgumu dažkārt ir neprognozējami, tāpēc kritisku situāciju sezonā tur noteikti netrūkst.

Vasarā cilvēki atpūšas ne tikai savā dzīvesvietā, bet dodas arī uz attālākām izklaides vietām. Katrā no tām cilvēkus cenšas piesaistīt ar kaut ko interesantu, un dažādi kāpelējamie, braucamie un stumjamie allaž ir bijuši populāri, īpaši bērniem. Esmu novērojusi kādu tendenci — vecāki savu atvasi ielaiž atrakcijā un vairs nepievērš viņiem uzmanību. Ja kas notiek, vaino vienīgi izklaides vietas administrāciju. Nācies būt atrakciju parkos arī ārvalstīs. Neraugoties uz milzīgajiem cilvēku pūļiem, allaž pārsteidz miers, kas tur valda. Ir noteikumi, un darbinieki nepieļauj nekādas atkāpes. Ja karuselis nav paredzēts pārāk mazam bērniņam un viņš tajā nedrīkst vizināties bez pieaugušā, tad nekādu izņēmumu nebūs. Turklāt atrakciju uzraugi pārbauda, vai katrs ievērojis drošības norādījumus. Nekādas grūstīšanās, klaigāšanas un sava bērna stumšanas pa priekšu, kā tas notiek Latvijā.

Šobrīd ne tikai laukumos, bet arī ielās ir arvien vairāk velosipēdistu. Viņi ir visnosodītākie, jo “maisās pa kājām” gan autovadītājiem, gan gājējiem. Tikai, kur viņiem palikt, ja speciālu celiņu nav un tie, kas ir, jādala ar citiem? Eiropas lielākajās pilsētās ietves malā viena josla paredzēta tikai velosipēdistiem. Gājēju tur nav, ja nu vienīgi latvieši, kuri savās mājās pie tādiem brīnumiem nav pieraduši un, atvainojiet, brien, kur pagadās. Ja katrā vietā ievieš noteiktu sistēmu un to ievēro, pārpratumu un nelaimju ir mazāk.

Staburags.lv ARHĪVS

Liktenīgās sekundes

Kategorijas