Izvēlētas pirmās ātruma kontroles mērierīču atrašanās vietas

2014. gada 4. marts 12:25

Lai Latvijā uzlabotu ceļu satiksmes drošību un atbilstoši valdības uzdotajam, izvēlētas pirmās 20 ātruma kontroles mērierīču atrašanās vietas uz valsts ceļiem un Rīgas pilsētas ielām. Ar šīm vietām un to izvēles principiem šodien, 2014.gada 3.martā, iepazīstināja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš un Valsts policijas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.

Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un Rīgas domes Satiksmes departamentam, kā arī sadarbībā ar satiksmes drošības ekspertiem.

Stacionāro fotoradaru karte (Google Maps) atrodama šeit: http://ej.uz/zzrc. Tajā redzamas 20 mērierīču atrašanās vietas, savukārt, uzspiežot uz katras vietas, atrodams skaidrojums par katru konkrēto vietu – ceļu satiksmes negadījumu skaits, cietušo un bojā gājušo skaits, ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošana ir vairāku pasākumu kopums, kurā vienlīdz nozīmīga loma ir gan sabiedrības informēšanai un prevencijai, gan likumdošanas un sodu politikas pilnveidei, gan satiksmes infrastruktūrai, kā arī stacionārajiem un pārvietojamajiem radariem.

Būtiski, lai radaru ieviešana ir caurskatāma, lai to darbības un atrašanās vietas ir rūpīgi izsvērtas. Šīm mērierīcēm jābūt sabiedrībai saprotamam instrumentam, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un nodrošinātu atļautā braukšanas ātruma ievērošanu; radari nedrīkst būt naudas pelnīšanas avots.

CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš uzsvēra, ka stacionāro fotoradaru iespējamās atrašanās vietas izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, „melnos punktus” un informāciju par ceļu posmiem. Triju gadu laikā šajās 20 vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Turklāt bojā gājušie ir ne tikai sāpīgs zaudējums tuviniekiem, bet arī valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā, šajā gadījumā naudas izteiksmē tie ir vairāk nekā četri miljoni eiro.

Valsts policijas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs atzina stacionāro fotoradaru nozīmi satiksmes drošības kopējā uzlabošanā. Proti, to klātbūtne ceļu satiksmē ļaus efektīvāk izmantot policijas resursus, piemēram, prevencijas nolūkos „ķerot un audzinot” ātruma pārkāpējus ar pārvietojamajiem radariem, operatīvāk izbraucot uz negadījumu vietām vai lielāku uzmanību veltot satiksmes dalībniekiem, īpaši – mazaizsargātajiem.

Šī gada pirmo divu mēnešu statistika nav iepriecinoša – bojā gājuši 24 cilvēki, kas ir par pieciem vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Izstrādājot un izvēloties radaru atrašanās vietas, analizēta un ņemta vērā gan citu valstu pieredze, gan līdzšinējie ceļu satiksmes dati un faktori Latvijā:

-          ceļu satiksmes negadījumu analīze (negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā vietā)

-          ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē

-          potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem

-          satiksmes intensitāte un raksturīgās braukšanas tendences.

Jāpiebilst, ka vairākos aktuālajos ceļa posmos stacionāro fotoradaru uzstādīšana atlikta līdz nākamajam periodam, jo šajās vietās tuvākajā laikā plānoti ceļa remonta vai rekonstrukcijas darbi.

Kopš Latvijā tika pārtraukta stacionāro fotoradaru darbība, ceļu satiksmes drošība neuzlabojas, tā pat pasliktinājusies. Proti, 2012.gadā, kad darbojās radari, no aprīļa līdz septembrim negadījumu skaits ar cietušajiem samazinājās par 3,6% (salīdzinot ar 2011.gada tādu pašu laika posmu, kad stacionārie radari faktiski nedarbojās). Taču jau 2013.gadā negadījumu skaits ar cietušajiem palielinājās par 5,3%. Līdzīgas tendences vērojamas arī bojā gājušo skaita ziņā. Proti, stacionāro radaru darbības laikā vasaras mēnešos bojā gājušo skaits samazinājās par 3,5%, bet pēc radaru darbības pārtraukšanas – 2013.gadā, palielinājās par 14,6%.

Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām domāts izvietot braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar brīdinošu papildzīmi par fotoradara darbību. Plānots, ka stacionāros fotoradarus varētu sākt uzstādīt 2014.gada beigās.

Staburags.lv ARHĪVS

Izvēlētas pirmās ātruma kontroles mērierīču atrašanās vietas

Kategorijas