Staburags.lv ARHĪVS

Ukraina atbalsojas Latvijā

Silvija Piļka

2014. gada 4. marts 08:55

194
Ukraina atbalsojas Latvijā

Nu jau vairākas dienas rītos ieslēdzu radio vai televizoru ar bažām: varbūt Ukrainā jau sācies karš? Tādas izjūtas nav pārņēmušas kopš 1991. gada janvāra barikāžu dienām Rīgā. Nevarēju iedomāties, ka 21. gadsimtā nopietni būs jāuztraucas par kara iespējamību. It kā jau Ukraina ir tālu un ar Latviju nerobežojas. Tomēr tur notiekošais skaļi atbalsojas pie mums.

Ja Krievija netraucēti varēs okupēt vienas neatkarīgas valsts daļu, kāpēc gan tai neturpināt uzvaras gājienu citā? Protams, Latvijai nav ne tik plašas teritorijas, auglīgas zemes, ne vairāk kā 45 miljonu iedzīvotāju kā Ukrainai, tomēr Baltijas valstis Krievijas impērijai vienmēr ir bijušas vajadzīgas kā piekļuves vieta Baltijas jūrai, arī kā prestiža, elitāra manta vai greznuma priekšmets. Tāpēc nevaram būt pasargāti no Krimai līdzīgām Krievijas inspirētām separātisma izpausmēm, piemēram, Daugavpilī. Sestdien Krievijas parlaments oficiāli atļāva ievest karaspēku Ukrainā ar motivāciju aizsargāt savus tautiešus. Kur garantija, ka to neattiecina arī uz Latviju, kaut pie mums “tautiešiem” nekas nedraud?

Tāpēc absolūti nav saprotama valsts augstākās amatpersonas — Valsts prezidenta Andra Bērziņa — mierīgā atpūta ārzemēs, kad valstī risināmi tik svarīgi jautājumi. Tikai vakar viņš beidzot pieņēma lēmumu atgriezties Latvijā. Aizbildinājums tik novēlotai rīcībai — sievas saaukstēšanās, kādēļ viņai nav ļauts lidot...  Gribēdams atgūt nokavēto, prezidents šorīt pulksten septiņos sasaucis Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdi. Tajā vajadzētu spriest par daudz ko. Kaut vai par to, kāpēc Latvija nav atsaukusi savu vēstnieci Krievijā. Lietuva to jau izdarīja, arī Kanāda un vairākas citas valstis. Mēs vēl kaut ko gaidām.  Baidāmies sadusmot lielo kaimiņu? Eksprezidente Vaira Vīķe — Freiberga jau nodēvējusi Eiropas Savienības un NATO rīcību, pareizāk, stingras rīcības trūkumu, par gļēvu. Arī Latvija varētu būt šajā “mīkstmiešu” rindiņā.

Putins ar Hitlera ūsiņām, Putins ar asinskāra vampīra zobiem, Putins ar velna ragiem — tādas karikatūras redzamas daudzu pasaules preses izdevumu pirmajās lappusēs. Kaut kas līdzīgs redzēts tikai saistībā ar gāzto Irākas prezidentu Huseinu un spilgti izsaka sabiedriskās domas noskaņojumu. Šim mazajam varaskārajam “Napoleoniņam” laikam “sakāpis galvā” — secina ārlietu speciālisti, ja viņu nebaida nekas: ne iespējamā izslēgšana no G8 sastāva, ne ekonomiskā un politiskā izolācija, ne citi lielvalstu draudi. Pagaidām vienīgā, kurai izdevies kaut ko sarunāt ar Putinu, ir Vācijas kanclere Angela Merkele, proti, Krievijas prezidents piekritis viņas priekšlikumam veidot komisiju, kas noskaidrotu reālo situāciju Ukrainā. Varbūt tas būs sākums diplomātiskam krīzes risinājumam?
Mūsu hokejistiem pēdējā KHL regulārā čempionāta spēle jāaizvada ar Doņeckas “Donbasu” un arī Gagarina kausa izcīņas turnīrs jāsāk, spēlējot ar šo komandu. Iespējams, Ukrainas saspīlētās situācijas dēļ spēles būs jāaizvada Rīgā. Lūk, vistiešākā Ukrainas notikumu atbalss pie mums.