Mākslīgie centri izjuks
Administratīvi teritoriālā reforma kopš tās īstenošanas 2009. gada jūlijā saņēmusi krasi pretēju vērtējumu — vieni to atzīst par veiksmīgu, citi — par izgāzušos. Neilgi pēc rajonu likvidēšanas un novadu izveidošanas pirmie pret jauno iedalījumu iebilda Mērsraga iedzīvotāji, kuri, savācot vairākus simtus parakstu, toreiz panāca, ka Mērsrags izstājas no Rojas novada. Drīz vien notikušajam sekoja arī staicelieši, paziņojot, ka vēlas izstāties no Alojas novada, taču toreiz savstarpējās nesaskaņas izdevās apslāpēt. Nupat staiceliešu vēlme atdalīties no novada uzjundījusi ar jaunu sparu. Staiceles iedzīvotāji gatavi izstāties no novada, ja Alojas novada domes deputāti nolems reorganizēt Staiceles vidusskolu.
Šādas piespiedu “laulības”, veidojot novadus, piedzīvoja ne viena vien pašvaldība, un laiks, šķiet, ir pierādījis, ka iedzīvotāji no tām ieguva vismazāk. Tomēr dažas pašvaldības spēja noturēties, palikt neatkarīgas un nevienam nepievienoties, piemēram, Skrīveri. Spriežot pēc dzīves kvalitātes un saimniekošanas novadā, skrīverieši noteikti nav zaudētāji.
Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties. Lai pašvaldību apvienošanās nenotiktu haotiski, administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības drīkstēs apvienoties, noteiks Ministru kabinets. Tas nozīmē, ka pašvaldības, kas vēlēsies, varēs apvienoties un veidot jaunas administratīvās teritorijas. Likumprojekta autori norāda, ka grozījumi likumā rosināti, jo pēc reformas izveidoti daudzi novadi, kas neatbilst novadu veidošanas kritērijiem, un tajos nav spēcīgu attīstības centru.
Kā tad tā? Vispirms veidojam darba grupas, piesaistām ekspertus, pētniekus un konsultantus, pamatojam reformas nepieciešamību, tērējot tai miljonus un laiku, lai pēc pāris gadiem secinātu, ka tai tomēr nav nekādas jēgas?
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vecākais padomnieks Māris Pūķis kādā intervijā norādījis, ka nekāda analīze par reformu un tās rezultātiem nav veikta: “Valdība ir konstatējusi acīm redzamu faktu, kas bija redzams desmit gadu pirms reformas — realitātē rajonu centri ir komunikāciju centri.”
Ja kāds patiešām vēlējās noskaidrot reformas lietderību, vajadzēja sākt ar to, ka daudzviet nav pat ērtas satiksmes, lai lauku cilvēks varētu nokļūt sava novada centrā, kā, piemēram, Neretā. Viss, kas radīts mākslīgi un piespiedu kārtā, agrāk vai vēlāk izjuks. Tas ir tikai laika jautājums, un vienīgais “ieguvums” būs nelietderīgi izlietoti miljoni.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra