Kas notiks elektrības tirgū pēc 1. aprīļa?

2014. gada 18. februāris 00:01

306

Kas notiks elektrības tirgū pēc 1. aprīļa?

No 1. aprīļa Latvijā plānots pilnībā atvērt elektroenerģijas tirgu. Tas nozīmē, ka vēl pirms tam katram, kurš šobrīd lieto elektroenerģiju, būs jāiepazīst vismaz četru firmu piedāvātie dažādi patēriņa tarifi, lai izvēlētos piemērotāko. Kas notiks pēc 1. aprīļa, ko nozīmē dienas un nakts tarifs un kas ir elektrības iegāde ar priekšapmaksu? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild a. s. “Sadales tīkls” klientu līgumu direktors Vents Kleikalīdis.
Iekļaujoties ES sastāvā, Latvija ir uzņēmusies saistības, tajā skaitā atvērt elektrības tirgu līdz 2015. gadam. Vai to izdara šogad aprīlī vai nākamā gada 1. janvārī, atšķirības vairs nav.
Brīvajā tirgū jau
sešus gadus
— Lai arī vairumam iedzīvotāju elektroenerģijas tirgus atvēršana ir kas jauns un nezināms, daļa elektrības patērētāju jau iepērkas brīvajā tirgū.
— Jā, Latvijā elektroenerģijas tirgus ir pakāpeniski atvērts kopš 2007. gada vidus. Kopš tā laika arī privātpersonas elektrību var pirkt brīvajā tirgū, un pakāpeniski samazinās to skaits, kas drīkst pirkt un maksāt pēc regulētiem tarifiem. Nākamais solis — publiskais elektrības tirgotājs par regulētiem tarifiem elektrību vairs nepārdos. Tajā skaitā arī “Latvenergo” elektroenerģiju piedāvās brīvajā tirgū, konkurējot ar citiem pārdevējiem.
— Kāpēc jau 2007. gadā nenotika vienota pāreja uz brīvo elektrības tirgu?
— Latvija ir jauna valsts, attīstības stadijā, iedzīvotāju ieņēmumi mazi, un Sabiedrisko pakalpojumu regulators rūpīgi seko līdzi cenu kāpumam. Pēdējā tarifu maiņā noteica “Starta” un “Pamata” tarifu, pirmais no tiem tiek dotēts, tātad atbalstīts ar valsts piemaksu. 2012. gada aprīlī arī “Pamata” tarifs bija zemāks par tirgus cenu. Tas savukārt obligātās iepirkuma komponentes palielināšanas dēļ.
Maksājām par maz
— Ko nozīmē obligātā iepirkuma komponente (OIK)?
— Katra valsts ievieš savu mehānismu, kā atbalstīt alternatīvās jeb zaļās enerģijas ražotājus — no vēja, saules, mazās HES, biogāzes, bet atbalsts jāsedz visiem lietotājiem. Šis atbalsts tad arī ir OIK. Savukārt zaļās enerģijas ražotāji par savu produktu saņem samaksu, kas ir lielāka par elektroenerģijas tirgus cenu. To sedz no OIK.
— Kā šobrīd veidojas elektroenerģijas cena?
— Piemēram, “Starta” tarifu veido elektrības transportēšanas pakalpojumi, un to veic “Sadales tīkls”. Tas ir 0,0564 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). OIK ir 0,0269 eiro/KWh, bet pārējais ir maksa par elektrību jeb tās saražošanu — 0,015 eiro/KWh. Summai vēl jāpieskaita PVN. Pēc “Pamata” tarifa par elektrību pašlaik jāmaksā nedaudz virs 0,04 eiro/KWh, bet tirgus cena elektrībai pašlaik ir lielāka — ap 0,05 līdz 0,06 eiro/KWh. Starpību šobrīd samaksā “Latvenergo”, bet turpmāk šāda situācija nav pieļaujama. No vienas puses, brīvajā tirgū, konkurencei pieaugot, cenām vajadzētu samazināties, bet Latvijas gadījumā tās pie-
augs. Un būtiski pieaugs tieši tiem, kuru enerģijas patēriņu pēc “Starta” tarifa līdz šim dotēja.
Konkurence cenas samazinās
— Turpmāk elektrību pārdevēji iepirks biržā. Kā tas notiks dzīvē?
— Latvija pievienojusies Ziemeļvalstu enerģijas biržai “Nord Pool Spot”, un Latvijai noteikts savs cenu apgabals. Katrs elektrības ražotājs savas jaudas, kilovatstundas pārdod biržā, savukārt pircēji tās iegādājas un pārdod tālāk patērētājiem. Tāpat kā telefona zvanu fiziski rokās nevar paņemt, bet var nopirkt iespēju to veikt, tā arī elektrībai var nopirkt apjomu, kādu klienti plāno izlietot. Savukārt ražotāji plāno un zina, ka viņiem jāgarantē šāds elektrības daudzums.
— Lielveikalā ir lētāk nekā mazajos veikalos. Kāpēc jāsadrumstalo elektrības pārdevēju tīkls, ja no “Latvenergo” kā no lielveikala pērkot cena būtu zemāka?
— Esmu daudzus gadus dzīvojis Aizkrauklē. Agrāk tur bija tikai Patērētāju biedrības veikali, un biedrībai piederēja pilnīgs produktu tirdzniecības monopols. Kad tirgū ienāca jauni “spēlētāji”, šos veikalus izkonkurēja tieši ar zemāku produktu cenu. Tāpēc nevar apgalvot, ka viens tirgotājs daudzu vietā ir labākā versija. Liels tirgotājs savās izmaksās var iekļaut to, par ko patērētājiem nebūtu jāmaksā, savukārt konkurences apstākļos katrs pārdevējs savas izmaksas centīsies samazināt, lai spētu konkurēt, piedāvājot zemāku cenu.
Vismaz pieci
pārdevēji
— Kā “Sadales tīkls” gatavojas brīvajam elektroenerģijas tirgum?
— Nopietni ir strādāts pie elektrības uzskaites sistēmas modernizēšanas, lai katram pārdevējam operatīvi un ērti varētu nodot informāciju par patērēto elektrību. Jau šobrīd 75% no visa elektrības daudzuma Latvijā pērk un pārdod pēc atvērtā tirgus principa, un tikai 25% veido mājsaimniecības. Toties pircēju skaits tirgū šobrīd ir 24 tūkstoši, bet 1. aprīlī tirgum pievienosies vēl 850 tūkstošu. Tas ir milzīgs pieslēgumu skaits attiecībā pret nosauktajiem 25% no kopējā elektrības patēriņa.
Datu apmaiņa ir maksimāli automatizēta, un tas nodrošinās ātru klientu pāreju no viena pārdevēja pie cita, rēķinu noformēšanu un citus pakalpojumus.
— Cik elektrības pārdevēju ir šobrīd?
— Pašlaik (saruna notika februāra sākumā — aut.) Latvijā ir astoņi pārdevēji, “Sadales tīklam” noslēgts 19 līgumu, bet skaidrs, ka daļa no tiem reālu tirdzniecību nesāks. Strādāt ar mājsaimniecībām pieteikušies četri pārdevēji — “Latvenergo”, SIA “Baltcom TV”, SIA “BCG Rīga” un SIA “220 Enerģija”. Zināms vēl viens, kurš šobrīd aktīvi strādā pie savu piedāvājumu izstrādes.
Viss vienā rēķinā
— Vai mājsaimniecībām mainīs rēķinu piegādes, samaksas kārtību?
— “Sadales tīkls” ieguldījis līdzekļus uzskaites sistēmā un klientiem tāpat kā līdz šim piegādās vienotu rēķinu, kurā būs iekļautas gan ražotāja, gan piegādes izmaksas. Piemēram, Zviedrijā ko tādu plāno ieviest tikai tuvāko piecu gadu laikā. Dalīta rēķinu sistēma ir Igaunijā. Pateicoties vienotam rēķinam, elektrības patērētājam nebūs jāslēdz divi atsevišķi līgumi — ar “Sadales tīklu” un elektrības pārdevēju.
— Vai pēc 1. aprīļa joprojām būs kāda iedzīvotāju kategorija, uz kuru jaunie noteikumi neattieksies?
— Tās varētu būt sabiedrības ar kopēju elektroenerģijas uzskaiti, piemēram, Aizkraukles kooperatīvā sabiedrība “Lielziedi”, kuras biedri agrāk maksāja par elektrību kooperatīvam, nevis tieši “Latvenergo”. Tie varētu būt garāžu kooperatīvi, mājas, kurās ir kopīga elektrības uzskaite, un tamlīdzīgi. Ja šis kooperatīvs jau ir brīvajā tirgū, jo, kā teikts, tas atvērts jau sešus gadus, tad aprīļa noteikumi uz kooperatīva locekļiem neattieksies.
Ja ignorēs, maksās vairāk
— Kas notiks ar tiem elektrības patērētājiem, kuri neliksies ne zinis par tirgus atvēršanu?
— Pērn decembra sākumā veiktā aptauja liecina, ka 77% iedzīvotāju ir informēti par jaunumiem. 1. aprīlī mājās, dzīvokļos fiziski nekas nemainīsies. Elektrība kā bija, tā būs. Ja būsiet izvēlējušies līdzšinējo piegādātāju, tas arī turpinās piegādāt elektrību. Tie, kuri neliksies ne zinis, automātiski pieslēgsies “Latvenergo” universālajam pakalpojumam. Protams, universālais pakalpojums ir arī viens no visdārgākajiem, jo tajā iekļauti iespējamie riski.
— Citas būtiskas izmaiņas?
— Nebūs tā sauktās pašdeklarēšanās norēķinu sistēmas, kad lietotājs pats nolasīja skaitītāja rādījumus, aprēķināja patērēto elektrības daudzumu un tad izvēlējās, cik maksāt. Sākot ar 1. aprīli, būs divi varianti — izlīdzinātais maksājums, kad, ņemot vērā iepriekšējo patēriņu, tiks izrēķināts vidējais maksājums, vai arī katru mēnesi savam elektrības pārdevējam paziņosiet skaitītāja rādījumus, un tālāk jau pārdevējs pats rēķinās, cik par to jāmaksā. Trešais veids — pašlaik tas vēl iespējams nelielam skaitam elektrības lietotāju, bet katru gadu skaits palielināsies — paredz rādījumus nolasīt no distances. Šogad plānots pieslēgt ap 50 tūkstošu šādu skaitītāju. Tie ir tā sauktie viedie elektrības skaitītāji, ar kuru palīdzību no distances varēs gan nolasīt rādījumus, gan nepieciešamības gadījumā, piemēram, parāda dēļ, elektrību arī atslēgt. 10 gadu laikā pilnīgi visi elektrības patērētāji Latvijā būs nodrošināti ar šādiem skaitītājiem.
Gaida Lietuvas kabeli
— Kādas vēl papildu iespējas dos šie gudrie elektrības skaitītāji?
— Tie nodrošinās atsevišķu elektrības uzskaiti dienā un naktī jeb divās laika zonās, kā arī varēs izmantot elektrības priekšapmaksu. Dienas zona noteikta no pulksten 7 rītā līdz 23 vakarā, nakts zonā ietilpst arī sestdienas un svētdienas. Pašlaik tarifu maiņu laika zonās “Sadales tīkls” bez maksas atļauj reizi gadā. Elektrības piegādātāju gan var mainīt katru mēnesi.
Viedie skaitītāji varētu ieinteresēt dzīvokļu īpašniekus, kuri platību iznomā, bet nevēlas piedzīvot nepatīkamu pārsteigumu — īrnieka pieļautu parādu par elektrību.
— Kas nākotnē varētu samazināt elektrības cenu?
— Ja Krievija vai Baltkrievija uzceltu atomelektrostaciju. Ja Lietuva realizēs projektu par jaudīga kabeļa būvniecību uz Zviedriju. To plāno paveikt līdz 2016. gadam. Tad Latvija varētu saņemt relatīvi lētāku elektrību no dienvidiem. Šobrīd starpvalstu savienojumu zemās jaudas dēļ ar Igauniju un Somiju tur saražoto elektrību par labāku cenu fiziski ir grūti pārvadīt uz Latviju.
Ja nākotnē pieaugtu elektroenerģijas patēriņš, piemēram, paaugstinātos iedzīvotāju labklājības lī-menis vai atverot kādu lielu rūpnīcu, teorētiski elektrības cena varētu pieaugt, toties sistēmas pakal-
pojums “Sadales tīklam” samazi-
nātos. Šobrīd tendence patēriņam augt nav novērojama.
— Kas turpmāk nodarbosies ar bojājumu novēršanu vētru un citu avāriju gadījumā?
— To joprojām veiks “Sadales tīkls” neatkarīgi no tā, kam bojājums tiks pieteikts. Elektrības tirgotājs līgumā norādīs kārtību, kādā bojājums jāpiesaka. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Kas notiks elektrības tirgū pēc 1. aprīļa?

Kategorijas