Staburags.lv ARHĪVS

Cik prasa, tik maksājam

Inara Sudare

2014. gada 11. februāris 09:13

122
Cik prasa, tik maksājam

Nesen dzirdēju interesantu novēlējumu: “Lai tu būtu garāmgājējs aptiekai, ja nē, tad zināsi, kur nauda paliek.” Tam var piekrist. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Veselības ministrijas (VM) politika kompensējamo medikamentu jomā nav īstenota sabiedrības interesēs, jo pēdējo gadu laikā būtiski ir palielinājusies pacientu piemaksa valsts kompensējamajiem medikamentiem.

Piemēram, 2011. gadā pacienti papildus piemaksājuši vidēji 9,3 miljonus latu jeb 2,84 latus par recepti, bet pērn pirmajā pusgadā — jau 7,3 miljonus latu jeb 3,73 latus par recepti. Turklāt tas notiek laikā, kad kompensējamo medikamentu cenām ir tendence samazināties.
Lielākā problēma, kas izraisa pacientu piemaksas palielināšanos, ir sadarbības trūkums — Veselības ministrija nav panākusi, ka ārsti izraksta pacientam piemērotākos un vienlaikus arī finansiāli izdevīgākos medikamentus.

Kā tas ir patiesībā? Viens no variantiem: pacientam izraksta kompensējamos medikamentus slimības ārstēšanai un papildus vēl vairākus citus, lai novērstu šo zāļu blaknes. Taču efektīvāk un lētāk būtu lietot vienu jaunākās paaudzes medikamentu, kas blaknes vispār neizraisa.

Tā vien šķiet, ka veselības aprūpes jomu pārvalda un medikamentu lietošanu nosaka nevis Veselības ministrija un ārsti, bet gan farmācijas biznesa bosi. Kur grozās miljoni, tur pacients nekad nebūs prioritāte.

Valsts kontrole norādījusi, ka pacienta piemaksas ir iespējams samazināt, pat papildus netērējot budžeta līdzekļus, vien rosinot ārstus izrakstīt piemērotākās zāles, sekot līdzi izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī izglītojot pacientus. Tāds pats mērķis pērn  bija sociālajai kampaņai  “Ārstējies nepārmaksājot!”, kas tika īstenota, lai informētu un padziļināti izglītotu pacientus par lētāku kompensējamo medikamentu iegādi. Vai tad par to vispirms nevajag informēt ārstus? Ko lauku tantuks zina no tiem latīņu nosaukumiem un sastāviem? Viņa nāk pie ārsta kā gudrākas uzticības personas. Kampaņas rīkotāji uzsvēra, ka pacientam ir tiesības vaicāt ārstam un farmaceitam par savām iespējām iegādāties kompensējamās zāles ar mazāko pacienta līdzmaksājumu. Vai tad par to jārīko kampaņa? Tai taču jābūt ikdienišķai sadarbībai starp ārstu un pacientu. 

Ko nu? Atklāja pārmaksu, taču kas būs tālāk? Veselības ministrija pagaidām klusē, bet mēs tik maksājam.