Staburags.lv ARHĪVS

Muzikālā “avārija”

Līga Patmalniece

2014. gada 4. februāris 07:45

166
Muzikālā “avārija”

““Eirovīzija” ir kā automašīnas avārija, tu zini, ka labāk aizgriezties un neskatīties, bet tik un tā ziņkārība liek pievērst uzmanību” — vēsta kāds “Twitter” ieraksts. Tas gan ir viens no maigākajiem vārdiskajiem mērķējumiem šīgada “Eirovīzijas” nacionālās atlases dalībnieku piedāvāto muzikālo “šedevru” virzienā. Neglaimojošu izteikumu ir daudz. Tāpat arī jautājumu: kurš izvēlas dziesmas, kas tiek pusfinālā? Un, ja tās uzskata par labākajām, tad kādas bija pārējās? Kritizēt ir viegli, nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara, tomēr paškritikas trūkums kopā ar milzīgu pašapziņu arī nav nekas labs.

Latvijas mūziķu sekmes “Eirovīzijā” pirmajos piedalīšanās gados bija kontrastainas — no sarak­sta augšgala līdz pat pašai lejai. Mūsu valsts mūziķu debija šajā starptautiskajā konkursā bija izdevusies — 2000. gadā grupu “Prāta vētra”, Renāra Kaupera balsi un skanīgo dziesmu “My Star” Eiropas skatītāji novērtēja augstu, latvieši ieguva trešo vietu. Šim panākumam sekoja apstulbinošs Arņa Medņa kritiens uz vienu no pēdējām vietām, bet nākamajā — 2002. — gadā “Eirovīzijas” fani sadziedēja brūces pašapziņā, līk­smojot par Marijas Naumovas uzvaru. Vēlāk vērā ņemami panākumi — piektā vieta — bija Valtera un Kažas duetam, dziedot Mārtiņa Freimaņa dziesmu, pēc tam sekoja lejupslīde, līdz pēdējos piecus gadus, kopš mainīja vērtēšanas sistēmu, Latvijas mūziķu piedāvātās dziesmas tā arī nav spējušas izkļūt no pusfināla. Varbūt derētu ieklausīties maestro Raimonda Paula ieteikumā — uz kādu laiku Latvijai “Eirovīzijā” “paņemt pauzi”?

Pēdējos gados ievērojami samazinājies arī skatītāju balsojums nacionālās atlases kārtās.  Piemēram, pagājušajā gadā finālā par uzvarētājiem — grupu “PeR” — nobalsoja tikai nedaudz vairāk kā 6000 reižu, Anmary atbalsts bija vēl mazāks — ap 4,6 tūkstošiem. Toties Valters un Kaža 2005. gadā saņēma aptuveni 28 tūkstošus, gadu iepriekš Fomins un Kleins — 41 tūkstoti balsu. 

Radot kādu produktu, vienalga, vai tā ir grāmata, maizes kukulis, fotogrāfija vai kas cits, vispirms taču domā par mērķauditoriju — kurš to gribēs, kuram patiks, kurš patērēs? Kam šī mūzika ir domāta? Varbūt katra no dziesmām varētu patikt nelielai klausītāju daļai, tikai ne plašam “Eirovīzijas” cienītāju lokam. Neesmu eksperte, vērtēju tikai kā klausītāja, un var jau teikt, ka par gaumi nestrīdas, tomēr aizvien grūtāk ir bez neērtības sajūtas noskatīties kaut vienu priekšnesumu, ar kuru plānots “piecelt kājās Eiropu!”.