Siltais decembris zemenes izlutinājis

2014. gada 30. janvāris 00:01

256

Kailsals dārzam vai laukam labs tik ar mēru. Pārāk stiprs un ilgs tas no augu glābēja kļūst par ienaidnieku. Kā šādu laiku pārcieš zemenes? Kurmenes pusē to jautāju ogu audzēšanas speciālistam ar 30 gadu pieredzi Guntim Ķipuram no “Steņķeru” mājām.

Audzējot zemenes, aizvadīti jau trīs gadu desmiti, bet nekas kritisks līdz šim neesot pieredzēts. Tā, ka visas zemenes nesagaidītu pavasari, vēl neesot bijis. Šis gan esot pirmais gads, kad lielākā daļa lauka palikusi neapsegta. Šķirnes ‘Polka’, ‘Rubīna kulons’, ‘Senga’ un citas gan esot ziemcietes. Kurām zemenēm tomēr paveicies un ziemu pavada sasegtas? Ar sienu esot apsegti tikai mātesaugi. Tiem pavasarī visus ziedus nokniebs, audzēs tikai stīgas, un vēlāk tās dos spēcīgus stādus. Guntis to sauc par “mātes lauku”.
Segt vai nesegt zemenājus, kad to darīt, ar ko? Pēdējo gadu savādie laika apstākļi joko ne tikai ar zemeņu audzētājiem. Vēlā rudenī un agrā ziemā ir pārāks silts, lai uz augiem klātu sienu, salmus vai ko citu, bet pēkšņs sals stādījumus draud iznīcināt. Guntis Ķipurs teic: kad temperatūra nokrīt zem mīnus 12 grādiem, tad arī zemenes jāsedz. Šī ziema gan esot nedaudz atšķirīga. Ilgi bija silts, un zemenes tas “izlutināja, pat sāka dzīt jaunas lapas. Pēkšņs aukstums, krass temperatūras lēciens augiem nepatīk. Ne tikai sals, vairāk ļaunuma vasarā nodarot maijvaboļu kāpuri, kuri var iznīcināt visu ražu. Vai sals savukārt iznīcinās kāpurus? Guntis teic, visticamāk, nē, jo, jūtot salu, kāpuri varētu ierakties dziļāk. Pagājušajā vasarā ražu papostīja arī smecernieks un zemeņu ērce.
Kurš no materiāliem segšanai ir vislabākais? Koku lapas, lai arī ir labs siltuma izolators, ar laiku sablīvējas un slikti notur siltumu. Mazu dārziņu var pārsegt ar egļu skujām vai kompostu. Labi noder siens, vien atkušņa laikā tas var sākt pūt un pelēt. Kūdra — pārāk dārga, un, ja zemenes vēlas iegūt pēc iespējas agrāk, pavasarī kūdra traucēs saulei sasildīt zemi, jo darbosies kā izolators, un augsnē ilgāk saglabāsies aukstums. Tāpēc vislabākais segmateriāls ir salmi. Tos jau laikus vajag sagatavot un nolikt lauka malā.
Nepacietīgākie, ja nevar sagaidīt pavasari, auga dzīvotspēju var pārbaudīt jau tagad. Ja izdodas stādu izrakt, tas jāpatur istabas temperatūrā un gareniski jāpārgriež. Ja sakņu rozete ir brūna, stāds ir nosalis.
Ziemāji paspēja
norūdīties
Par šīs ziemas kailsala ietekmi uz augiem stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija.
Situācija Aizkraukles pusē būtiski neatšķiras no esošās Latvijā kopumā. Satraukums par kailsala ietekmi uz kultūraugu ziemošanu ir pamatots. Tas, ko varēja paveikt kultūraugu labā, ir izdarīts pagājušā gada rudenī pirms ziemošanas.
Ziemāju graudaugu un rapša sējumus Aizkraukles pusē klāj neliela sniega kārtiņa. Tā ir nepietiekama, lai mēs būtu droši, ka sējumi un stādījumi ir pasargāti no kailsala negatīvās iedarbības, taču nav pamata apgalvot, ka šobrīd situācija ir ļoti kritiska.
Pozitīvais — temperatūras pazemināšanās notika pakāpeniski un arī šobrīd tā ir pastāvīga, bez krasām svārstībām. Turklāt laika apstākļi ziemas sākumā bija labvēlīgi, lai augi paspētu norūdīties. Graudaugi spēj izturēt mīnus 18, mīnus 23 grādu salu, rapša augšanas punkts ir mīnus 16 grādu. Jo tuvāk augsnes virskārtai izvietots rapša augšanas punkts, jo lielākas iespējas, ka arī neliela sniega sega un rozetes lapas to nosegs un augs labāk pārcietīs pazeminātas temperatūras. Der zināt arī, ka ziemošanas sākumā augi ir izturīgāki pret nelabvēlīgiem apstākļiem nekā pavasarī. Cerību vieš tas, ka februāra sākumā prognozē sniegu, arī Aizkraukles pusē.
Sniega trūkums uz augļukoku un ogulāju ziemošanas spēju būtisku ietekmi neatstās. Arī pret pazeminātām temperatūrām pieauguši augļukoki un ogulāji ir samērā izturīgi. Vājāki ir vien jaunie stādījumi.
Kolorādo vaboles, maijvaboļu un citu kaitēkļu kāpuri šobrīd nepārvietojas, viņi ziemo augsnē tādā dziļumā, kā bija iekārtojušies rudenī. Kailsals varētu negatīvi ietekmēt kaitēkļu pieaugušos īpatņus un kāpurus, kas ir augsnes sasaluma zonā, augsnes virskārtā, uz koku stumbriem vai mizas spraugās. Iespējams, daļa šo kaitēkļu šādos apstākļos aizies bojā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Siltais decembris zemenes izlutinājis

Kategorijas