Vārdi, kas “spārno”

2014. gada 23. janvāris 08:25

329

Kļuvis zināms aizvadītā gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens, ko šīsnedēļas sākumā paziņoja Rīgas Latviešu biedrības namā. Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa pirmo reizi aptauju, kurā aicināja ieteikt zīmīgākos vārdus, kas ieviesušies latviešu valodā, rīkoja 2003. gadā. Akcijā izvērtē arī iepriekšējā gada aktualitātes, kas izpaužas valodā. Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens, tostarp arī jaunumi valodā, tiek meklēts jau vienpadsmito gadu.

Gan iepriekšējos gadus, gan šogad par gada spārnotākā teiciena titulu lielākoties sacentušās spilgtas politiķu frāzes, kas reizēm “izlidojušas” ātrumā, ar sakāpinātām emocijām, reizēm nepārdomāti un arī nesaprotami. Par aizvadītā gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa frāze: “Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!”. Šai nominācijai pretendēja arī lielveikala “Maxima” reklāmas sauklis “Par visu padomāts!”, “Atkāpjas tie, kuri jūtas vainīgi” un politiskās kampaņas sauklis “Eirozona pievienojas Latvijai!”.
Par gada vārdu atzīts angļu valodas sarunvalodas vārda “selfie” (selfijs) latviskojums — pašbilde, kas apzīmē fotogrāfiju, kurā cilvēks fotografējis pats sevi, izmantojot viedtālruni vai kādu citu digitālu ierīci, uzņemto fotogrāfiju ievietojis kādā no sociālajiem tīkliem vērtēšanai. Selfiju var uzņemt gan pie spoguļa, lai pašportreta autoru varētu redzēt visā augumā, gan arī bildēt tikai seju. Selfija latviskošanai ierosināti vēl vairāki vārdi — tīksmiņš, paštīksmekslis, pašītis, sevītis, patnītis, paškadriņš, patiņš un pašģīmis.
Sabiedrības aptaujā par gada nevārdu atzīts “dīli, dīlošana, dīlot”, ar ko apzīmē tirgošanos un darījumu kārtošanu, turklāt akcijas rīkotāji norāda, ka gada nevārdu latviešu valodā ievazājis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Konkursa rīkotāji priecājas par sabiedrības atsaucību un izdomu, piemēram, angļu valodas vārdu “hashtag” ieteikts aizstāt ar “mirkļbirka”, “īsmarka”, “čivpieliktnis”, jo tvītotājiem jeb čivinātājiem nepatīkot valodnieku ieteiktā “atsauce” un “atsauces birka”. Tas liecinot par atbilstošu latvisku vārdu meklējumiem, svešvārdiem, kas mūsu ikdienā un runā ieviesušies nesen, tomēr tiem vajadzīga piemērota latviskā versija.

Manuprāt, svarīgākais, latviskojot vārdus, ko ikdienā sadzīvē lieto lielākoties jaunā paaudze — lai tie “iedzīvojas”. Nav nozīmes kaut ko latviskot, pielāgot un mākslīgi ieviest valodā, ja vārds “neskan”. Valoda ir atvērta, dzīva sistēma, kas arvien mainās un pilnveidojas, tāpēc katrs vārds, ko izdodas “iedzīvināt”, lai tas patiešām latviski labi skanētu, noteikti ir ieguvums.

Staburags.lv ARHĪVS

Vārdi, kas “spārno”

Kategorijas