Nomaskētās sirdsapziņas

2014. gada 3. janvāris 07:36

225

Rīgas Latviešu biedrība (RLB) gada beigās jau atkal “ielējusi eļļu ugunī”. Biedrības goda biedri ir Vaira Vīķe — Freiberga, Guntis Ulmanis, Jānis Stradiņš, Raimonds Pauls, Andris Kolbergs un citi. Viņu vārdi mums saistās ar vēl dzīvo latviskumu, cerībām uz tautas garīgo bagātību saglabāšanu un pārmantojamību paaudzēs. Diemžēl vairāk kā simts gadu senajā biedrības namā, mīļi sauktā arī par Māmuļu, savlaik celtā par latviešu inteliģences līdzekļiem, kārtējo reizi gada beigās pulcējās pašmāju un ārzemju krievu valodā runājošie, tie, kuri pavīpsnā par Latvijas brīvību.

Pirms diviem gadiem, 2011. gada beigās, kad Krievijas prezidents bija Dmitrijs Medvedevs, šajā namā notika Jaunā gada sagaidīšana, skaitot Kremļa kurantu sitienus. Toreiz Rīgas domnieks Dāvis Stalts pauda gatavību reaģēt uz notikušo, jo, viņaprāt, tas ir pretrunā biedrības statūtiem un latviskas kultūrvides attīstībai, kam tieši paredzēts biedrības nams. RLB valdes priekšsēdētājs Guntis Gailītis gan aizbildinās, sakot, ka biedrība neatbild par izīrēto telpu pasākumu saturu un ka biedrībai jānopelna telpu uzturēšanai.

Iet laiks, bet nekas nav mainījies. Arī šogad, kā ņirgājoties par mūsu vēsturi un centieniem, RLB lija degvīns un sarkanvīns, vēderi pildījās ar kaviāru un lavaša rullīšiem ar laša krēmu. Šampanieša glāzes pacēla pēc Maskavas laika, klausoties televīzijas translācijā Krievijas prezidenta Vladimira Putina Jaunā gada apsveikuma runu. Šī visnotaļ nelatviskā pasākuma rīkotājs ir producentu centrs “Impresa”. Tas pats, kas regulāri rīko izklaides pasākumus krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem un tās viesiem. Savā mājaslapā tas RLB nama adresei iekavās pierakstījis — bijušais Virsnieku nams, lai viesi ko nesajauktu. Četrās zālēs visai turīgiem viesiem (biļetes cena — sākot no 70 eiro) bija ļauts justies kā mājās. Zelta zālē viesi bija aicināti gadumiju svinēt Venēcijas karnevāla garā, sejas aizsedzot ar maskām. Šoreiz maskas savu uzdevumu pildīja dubultā: gan liedza viesiem pazīt vienam otru, gan, iespējams, palīdzēja paslēpties viena otra sirdsapziņai.

Kas vainojams šādā maskarādē — alkatība, vēloties nopelnīt pēc iespējas vairāk un par katru cenu, vai dubultā morāle? Lai vai kā, bet šādi pasākumi aptraipa senās ēkas būtību un latviešu, tās saimnieku, godu.

Staburags.lv ARHĪVS

Nomaskētās sirdsapziņas

Kategorijas