“Tādu maigu radījumu pie ķēdes nevar likt”
“Pūdeļi vairs nav modē,” saka jaunjelgaviete, kurai šis “nemodernais” dzīvnieks ir suns, par kādu sapņojusi kopš bērnības. Reiz kādā grāmatā redzēts, viņš ieņēmis sirdī paliekošu vietu uz visu mūžu.
Kā modes kliedziens
“Manai māsai bija gan spaniels, gan zīda suns, bet es sapņoju par suni, kādu toreiz nevarēja iegādāties, jo tādi Latvijā bija liels retums un ļoti dārgi,” stāsta toipūdeļa Džilas un Dollijas saimniece. “Padomju laikā gaidīju kucēnu rindā pūdeļu centrālajā klubā. Nogaidīju divus gadus, nedabūju. Vienu solīja atvest no Kaļiņingradas, bet neatveda, atsūtīja tikai instrukciju par to, kā pret pūdeļiem izturēties. Tolaik dzīvoju Rīgā, Purvciemā. Iepretim bija armijnieku bāze, mēs to saucām par “Pentagonu”. Nu, lūk, viņi no Vācijas bija atveduši pūdeli. Un vienu dienu pie afišu dēļa ieraudzīju sludinājumu, ka pārdod aprikožu krāsas pūdeļa kucēnus. Biju sākusi krāt mašīnai, bet nopirku suni. Nosaucu par Zolliju, kādreiz piedalījāmies arī izstādēs. Kad pārdevu dzīvokli, nopirku šo mazo “sintētisko”, mākslīgi izveidoto suni — toipūdeli. Mazais ir modes kliedziens. Viņai ir septiņi gadi un jau pašai bija bērni. Mazie izveidoti no standartpūdeļa.Viņi ir tik mazi, ka savu personību pierāda, nikni rūcot. Man šķiet, viņa saka: es neesmu nekāda mantiņa, ko katrs var ņurcīt. Rūc naidīgi.
Apģērbj un frizē pati
Man vēl nebija pūdeļa, kad paziņa no Vācijas atveda grāmatu par viņiem, un tajā bija arī padomi kostīmiņu darināšanai. Apģērbu izmazgāt vieglāk nekā suni, pēc katras pastaigas būtu jāmazgā — izved dzīvnieciņu ārā, un vēders ir smilšains. Pati gatavoju gan kostīmiņus, gan pavadu, tādu maigu radījumu pie ķēdes nevar likt.
Pūdeļiem raksturīgākā šķirnes iezīme ir garais un biezais apmatojums bez pavilnas, kas neizkrīt, tāpēc šie suņi ir piemēroti cilvēkiem, kas cieš no alerģijas. Suņus frizēju pati, kādreiz pat piepelnījos, to darot. Mana Dollija pret frizēšanu neprotestē, stāv mierīga. Griežu ar elektrisko mašīnu. Sākumā spalvas vācu. Ja sāp mugura, var likt pie sāpošās vietas, jo suņa spalva ir ārstnieciska. Reizi ceturksnī viss kažoks jānocērpj, bet ķepas un purniņš — reizi mēnesī.
Pūdeļi saprot cilvēku. Domas gan lasa arī citi suņi, taču pūdeļi īpaši. Viņiem var visu iemācīt, bet vai to vajag? Pūdelis atdarina saimnieku, viņš ir kompanjons, draugs. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra