Melni baltais kārtainais

2013. gada 28. decembris 00:01

Ojāra Vācieša dzejoļa “Gads” rindas “Gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš” šoreiz nepiepildījās. Nebija šī “zaļi balti strīpainā pīrāga”. Gads bija melns no abiem galiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Februāris ar sēru melnumu atnesa vēsti par dižā latviešu dzejnieka Imanta Ziedoņa nāvi, bet gada izskaņā, novembrī, veikala drupās dzīvību zaudēja 54 tā apmeklētāji. Gads balts bija viducī — ar Dziesmu un deju svētkiem, vieniem no krāšņākajiem, jo lielākā daļa kolektīvu, arī no mūsu puses, bija tikko šūdinātos tērpos. Arī man kādu mirkli izdevās sajust vislatviskāko no visiem spēkiem — tūkstošu balsu vienošanos vienā dziesmā. Gada viducī svilināja karsta saule, un tas zemniekiem palīdzēja ietaupīt, jau augusta sākumā kuļot labību. No leišmales līdz Vietalvai dunēja kombaini, putēja graudu kaudzes. Tūlīt arī zemē bira ziemāju sēkla, un siltais decembris, kas mieru nedod ne bitēm stropā, ne asniem zemē, bažīgus dara zemnieku prātus. Gan zemniekus, gan pilsētniekus vieno kāds notikums, kas gada izskaņu padarīs ļoti atšķirīgu no citām. Mūsu mīļais latiņš kā pēc burvju mājiena pārvērtīsies par eiro. Vēloties ko sev vai citiem nākamajā gadā, jāpiesauc vārda meistara Ojāra Vācieša dzejoļa izskaņas rindas: “Vēlēšanās — tā ir puse, otra puse — pats”.

Staburags.lv ARHĪVS

Melni baltais kārtainais

Kategorijas