Nozīmīgākie finanšu notikumi mājsaimniecībās un prognozes 2014. gadam

2013. gada 28. decembris 00:01

Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2013. gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, ir patēriņa cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums — secināts “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta ikgadējā pētījumā “Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās”.

Lielākā daļa mājsaimniecību uzskata, ka 2013. gads nav nesis ievērojamas pārmaiņas to ģimenes budžetā. Nākamajā gadā iedzīvotāji atšķirīgi redz iespējas uzlabot savu finansiālo situāciju — trešdaļa uzskata, ka situācija uzlabosies, un tik-
pat liela daļa domā, ka pasliktināsies. Iedzīvotājiem būs jāmāk līdzsvarot savu budžetu. Kaut arī sagaidāms algas pieaugums samazinātu nodokļu dēļ, būs jāņem vērā elektroenerģijas tarifu kāpums.
Valstiska mēroga notikumu ietekme

Šogad kā būtiskāko notikumu, kas ietekmējis ģimenes budžetu, Institūta veiktajā pētījumā lielākā daļa respondentu norādīja inflāciju (52,2%). Salīdzinājumā 2012. gadā aptaujātie iedzīvotāji kā svarīgāko notikumu nosauca degvielas cenu pieaugumu (56,3%).
Trešo gadu pēc kārtas otrais nozīmīgākais mājsaimniecību finanses ietekmējošais faktors ir apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums, uz to norāda 49,5% aptaujāto 2013. gadā, 50% 2012. gadā un 39% 2011. gadā. Kā trešo svarīgāko notikumu mājsaimniecības uzsver nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu (21%).
“Patēriņa cenu kāpums šīgada 11 mēnešos ir tikai 0,01%, kas ir necerēti zems rādītājs. Iedzīvotāju uztverē inflācija ir nozīmīgāka, jo ikdienā vairāk patērētajām preču grupām cenu pieaugums ir lielāks par vidējo, piemēram, gaļai 1,4%, zivīm 2,4%, pienam 1,5%, dārzeņiem 9,1%. Turklāt eiro gaidas palielina iedzīvotāju bažas par cenu kāpumu, neskatoties uz to, ka pārtikas precēm cenu kāpums ir mazāks ne-kā pirms gada vai diviem, bet degvielai, siltumenerģijai, transportam un sakariem šogad ir pat cenu kritums,” komentē “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Personīgie notikumi un budžets
Visbiežāk nosauktie personīga rakstura finanšu notikumi, kas visvairāk pozitīvi ietekmējuši ģimenes budžetu, ir ienākumu gūšana papildus darba algai, algas pieaugums un materiāla atbalsta saņemšana no tuviniekiem, savukārt ar negatīvu ietekmi — slimība vai nelaimes gadījums, materiāla atbalsta sniegšana tuviniekiem un algas samazinājums.
“Iedzīvotāju skatījumā šīs pozitīvās izmaiņas kā algas pieaugums “iet roku rokā” ar vispārējām tendencēm valstī. Vidējā neto mēneša alga ir kāpusi par Ls 16, un nodarbinātība šīgada trijos ceturkšņos ir pieaugusi par nepilniem 2%,” secina institūta vadītāja Adriāna Kauliņa, piebilstot: “Latvijas mājsaimniecības ir kā savienotie trauki — lielā mērā cita citu balsta un ir savstarpēji atkarīgas. Tomēr lēnā garā iedzīvotāju uztvere mainās — aug uzkrājumi, tostarp 3. pensiju līmeņa iemaksu apjoms, liecinot, ka vecumdienās domājam paļauties ne tikai uz savu bērnu un tuvinieku at-balstu.”
Negatīvo notikumu sarakstā dominē situācijas, kuru ietekme varētu tikt mīkstināta ar uzkrājumu “drošības spilvena” izveidošanu — slimība, nelaimes gadījums, izdevumi sais-tībā ar dabas stihiju vai avāriju, tuvinieka nāve, darba zaudējums, algas samazinājums. “Ikdienā nevar ieplānot sliktas ziņas, kas rada neparedzamus izdevumus. Tāpēc satraucošs ir fakts, ka šodien uzkrājumi ir vien trešajai daļai mājsaimniecību,” saka A. Kauliņa.
Jauno gadu sagaida dalītām jūtām
Lielākā daļa mājsaimniecību (42%) uzskata, ka 2013. gads nav nesis ievērojamas pārmaiņas ģimenes budžetā, savukārt to, kas saka, ka kļuvis labāk (27%), ir aptuveni tikpat daudz kā to, kas atzīst, ka mājsaimniecības finanšu situācija pasliktinājusies (30%).
Līdzīga situācija ir attiecībā uz nākamo gadu: to, kas pārliecināti, ka būs labāk (27%), ir vienlīdz daudz kā to, kas sagaida savas finanšu situācijas pasliktināšanos (31%), bet ceturtā daļa domā, ka nekas daudz nemainīsies.
Kā ierasts, mājsaimniecības norāda, ka jaunajā gadā sagaida lielākus tēriņus savās galvenajās izdevumu pozīcijās, par pārtiku un mājokli pat vairāk kā iepriekšējos gados. Taču interesanti, ka līdztekus gaidāmajam cenu kāpumam nozīmīga daļa aptaujāto paredz arī lielāku patēriņu — piemēram, 40% aptaujāto atļausies līdz šim nepirktas pārtikas preces vai pāries uz augstākas kvalitātes produktu patēriņu.
“Mājsaimniecības ir visnotaļ pret-runīgas savās pārdomās par nākamo gadu — no vienas puses, tās saskata savas finanšu situācijas uzlabošanās iespēju, no otras — baidās tam noticēt. Par pozitīvām pārmaiņām iedzīvotāji lasa valdības ziņojumos un ekonomistu apskatos, bet ne visi tās paguvuši personīgi izjust. Iedzīvotāji bažījas, kāds būs samērs starp ienākumu un izdevumu pieaugumu nākamgad, un melnais zirdziņš ir eiro — ko tas mainīs mūsu maciņos?” secina A. Kauliņa.
Kāds būs
2014. gads?
“Šogad elektroenerģija bija trešais nozīmīgākais izdevumu pieauguma postenis, arī nākamajā gadā tas varētu būt pirmais, līdzīgi kā 2011. gadā. Šie izdevumi paņems vidējo algu pelnoša strādājošā ieguvumu no darbaspēka nodokļa sloga samazinājuma nākamajā gadā. Ievērojamas ieguvējas no nodokļu un valsts atbalsta politikas izmaiņām būs ģimenes ar bērniem, taču centrālais notikums ar ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, protams, ir eiro ieviešana,” nākamā gada akcentus saliek A. Kauliņa.
Pirmkārt, naudas maiņa valstī ir nozīmīgs notikums iedzīvotāju dzīvē un atstās ilgstošu ietekmi uz patēriņa paradumiem. Iedzīvotājus gaida naudas jaunās vērtības apgūšana, un, kamēr to apgūstam, svarīgi nepārtērēties.
Otrkārt, mājsaimniecības sagaida lielāks patēriņa cenu kāpums kā šogad. Pēc “Swedbank” ekonomistu prognozēm, nākamgad cenu kāpums gaidāms straujāks, bet tas nepārsniegs 3%. Uzmanības centrā būs elektroenerģijas cena, kas augs mājsaimniecību elektrības tirgus atvēršanas dēļ. Pēc institūta aplēsēm, mājsaimniecība, kuras elektrības vidējais patēriņš šobrīd ir 150 kWh mēnesī, par elektrību maksā aptuveni 162 latus gadā, piemērojot elektrības starta un pamata tarifus. Ja elektrības cena par vienu kWh pieaugtu līdz 11,3 — 11,7 santīmiem, mājsaimniecības izdevumi par elektrību gada laikā pieaugtu par 41 — 49 latiem jeb par 26 — 30%.
Treškārt, nākamgad iedzīvotāji var sagaidīt algas palielinājumu mazāku nodokļu dēļ. Visu darbinieku mēneša izmaksu alga nākamgad palielināsies par Ls 1,92 neapliekamā minimuma paaugstinājuma dēļ un par summu, kas vienāda ar 0,38% no bruto algas, sociālā nodokļa likmes samazinājuma dēļ. No 2014. gada neapliekamais minimums tiek paaugstināts no Ls 45 līdz Ls 53, un darbinieka sociālā nodokļa likme tiek samazināta no 11% līdz 10,5%. Darbinieki, kas ir reģistrējuši apgādājamos, no jaunā gada par katru apgādājamo saņems par Ls 8,64 vairāk kā šodien — Ls 27,84 mēnesī.
Ņemot vērā visas plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā, no nākamā gadā ģimene ar diviem strādājošajiem un diviem bērniem, kuras ienākumi atbilst vidējai algai valstī, nodokļu samazinājuma dēļ gadā iegūs 300 latu.
Nākamgad Latvijas strādājošie saņems arī lielāku minimālo algu — Ls 225, kas minimālās algas saņēmēja maciņā papildus “ieliks”
Ls 19,69 mēnesī.
Ceturtkārt, pabalstu jomā lielākie ieguvēji nākamgad būs mazu bērnu vecāki. Ģimenēm, kam bērni nāks pasaulē gada otrajā pusē, vecāku un bērna kopšanas pabalsti tiks izmaksāti pēc jaunas kārtības, kas ir labvēlīga tām māmiņām, kuras grib palikt mājās līdz bērna pusotra gada vecumam. Izvēloties saņemt pabalstus pusotru gadu, kopējā summa ir vislielākā, turklāt mazo algu pelnītājām ikmēneša pabalsts iznāk pat lielāks nekā alga “uz rokas”. Savukārt ģimenes, kam ir bērnudārza vecuma bērni, var sagaidīt, ka tiks turpināts valsts un pašvaldības finansējums, lai 1,5 gadus vecs bērns tiktu uzņemts bērnudārzā — ja ne pašvaldības, tad privātajā.
Pētījumu par gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaim-niecībās 2013. gadā un prognozēm 2014. gadam šīgada decembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Nozīmīgākie finanšu notikumi mājsaimniecībās un prognozes 2014. gadam

Kategorijas