Drosmes pietiek

2013. gada 27. decembris 00:01

127

Jaunietim 15 gadu vecumā sports var būt gan vaļasprieks, gan tikpat nozīmīgs kā mācības. Var aizņemt lielu daļu ikdienas, palīdzēt iejusties jaunā vietā un kolektīvā. Par to, ko florbols nozīmē daudzesietim Mārcim Purviņam, stāsta viņš pats, treneris Kaspars Židovs un skolas direktors Valdis Puida.

Divas reizes vairāk punktu
Pirms četriem gadiem, kad pie Daudzeses pamatskolas vēl nebija uzcelta sporta halle, skolas sarīkojumu zāle kalpoja arī sporta nodarbībām, tajā skaitā florbola treniņiem. Skatoties, cik azartiski jaunie daudzesieši šodien ar nūjām dzenā bumbu plašajā hallē, grūti iedomāties, kā tas bija sešas reizes mazākā telpā.
Viens no spēlētājiem, kuram vai-rāk kā piecu gadu pieredze florbolā, ir 9. klases skolēns Mārcis Purviņš. No deviņus skolēnus lielās klases ar sportu nodarbojoties vien trīs. Mārcis aug sešu bērnu ģimenē, bet sportam pievērsies vienīgi viņš un jaunākais brālis.
Daudzeses florbola komanda trešo gadu spēlē Aizkraukles līgā, un liels nopelns komandas panākumos gan šajā, gan iepriekšējās sezonās ir arī Mārcim. Šogad viņš ir rezultatīvākais spēlētājs — guvis divas reizes vairāk vārtu kā jebkurš cits no komandas.
Iejusties spēs jebkur
Līdz mācību gada beigām atlicis vien pusgads, tāpēc jautāju par iecerēm pēc pamatskolas, un puisis atklāj: “Turpināšu trenēties.” Tikai pēc tam piebilst: “Iešu uz Rīgu, uz kādu no profesionālajām vidusskolām.” Kādēļ tieši uz Rīgu? Mārcis izvēli argumentē ar lielākām iespējām trenēties un spēlēt. Sportam veltītais laiks neesot mazsvarīgāks par mācībām. Viņš tomēr atzīst, ka apvienot sportu un izglītības iegūšanu nebūšot viegli. Par to, ka jaunā vidē iejusties nebūs problēmu, daudzesietis ir pārliecināts. Līdz šim florbola komanda viesos spēlējusi vai visā Latvijā. Iepazīti cilvēki un vietas. Par Daudzesi Mārcis saka: “Vietai nav ne vainas, nav pārāk tālu un sarežģīti nokļūt lielajās pilsētās.” Ko no florbola Mārcis gūst sev? Pirmkārt, fizisko formu. Patīkami arī panākumi.
Gandrīz ideāls
Sporta skolotājs un treneris Kas-pars Židovs reiz pats beidzis Daudzeses pamatskolu. Šobrīd dzīvo Aizkrauklē. Skolā strādā trešo gadu un atzīst, ka šejieniešiem florbols ir sportaveids numur viens. Pārējie — volejbols, basketbols un futbols — ar to sacensties nevar. Trūcīgāk gan esot ar gados jaunākiem spēlētājiem, jo zēniem komandu vecumā līdz 14 gadiem nevarot nokomplektēt. Izlīdzoties ar apvienoto komandu ar Neretas spēlētājiem.
Pirms kārtējā treniņa treneris Židovs pāris minūtēs izklāsta pašreizējo situāciju florbolā. Pirmo gadu Aizkraukles līgā spēlē 10 komandu, tādēļ tās sadalītas divās apakšgrupās. Kopvērtējumā daudzesieši šobrīd ir sestajā. vietā, bet savā apakšgrupā — trešie.
Treneris par Mārci saka — prātīgs, apzinīgs, izpalīdzīgs, uz viņu var paļauties. Trūkst florbola tiesnešu, tāpēc Mārcis nekad nav atteicis tiesāt, kas nebūt nav viegli. Šobrīd no visiem pamatskolas sko-lēniem viņš ir vienīgais, kam šādu darbu uzticēt. Kas viņa vietā nāks nākamajā mācību gadā? Kā florbola spēlētājam Mārcim ir pamatīgi izkopta spēles tehnika. Ja tai pievienotu vēl lielāku ātrumu un nedaudz drosmes, būtu ideāls spēlētājs. Pret divas reizes vecākiem florbolistiem respekts ir, bet tas nenozīmē, ka spēle būtu tikai uz vieniem vārtiem. To, kā “apstrādāt” bumbiņu, Mārcis var pamācīt arī vienam otram gados vecākam.
Sportiskajai izaugsmei daudz dod izbraukuma spēles, kad ir iespēja spēlēt lielajā laukumā. Dau-dzeses halle ir uz pusi mazāka. Vienmēr var vēlēties vairāk un labāk, piemēram, vasaras florbola nometnes, kurās iepazītu atšķirīgu treneru darbu, uzlabotu fizisko formu un spēles tehniku. Nometnes ir dārgs prieks, katram spēlētājam vajag vismaz simts latu, un ne katram vecāki tādu summu var atvēlēt.
Pret divtik
smagākiem
Ko florbols dod katra spēlētāja personībai? Treneris teic, ka līdztekus fiziskajai formai komandas spēle māca sastrādāties arī ikdienā. Spēlētāji iemācās domāt, ātri analizēt situāciju un zibenīgi pieņemt lēmumu. Šādas spējas noder arī sadzīvē. Nodarbošanās ar sportu nerada vēlmi pievērsties dažādām atkarībām.
“Savdabīgs zēns, ar savu attieksmi pret florbolu, un viņš bija viens no pirmajiem, kurš ar šo sportaveidu aizrāvās,” tā par Mārci Purviņu saka skolas direktors Valdis Puida. Viņam piemīt īpatnējs spēles stils, ko nepanāk ar spēku, panāk ar veiklām roku kustībām. Ko-manda, kurā pārsvarā ir 9. klases audzēkņi, nereti spēlē arī pret 30 gadu veciem vīriem, un zēnu acīs bailes neredz. “Jābūt drosmei ar svaru ap 60 kilogramiem stāties pretī vīriem, kuriem tuvu 100 kilogramiem. Ja Mārcis un pārējie daudzesieši arī turpmāk nopietni turpinās trenēties, viņiem ir iespējas spēlēt pat Latvijas florbola izlasē,” teic skolas direktors.◆

Staburags.lv ARHĪVS

Drosmes pietiek

Kategorijas