“Ziemassvētku vecītis — somu biznesa plāns”

2013. gada 20. decembris 00:01

167

“Ziemassvētku vecītis — somu biznesa plāns”

Vai kristieši savās ģimenēs bērniem stāsta par Ziemassvētku vecīti, vai viņš nes dāvanas? “Staburags” šo jautājumu uzdeva vairākiem kristiešiem. Viņiem ir dažādi viedokļi.
Zintis, 62 gadi: “Mani tracina pasakas par Ziemassvētku vecīti, kuram vajag uzrakstīt vēstuli, un viņš tad atnesīs dāvanas. Nekad tam neesmu ticējis, jo mani jau mazu nokristīja, un vecāki mani regulāri veda uz baznīcu. Arī saviem bērniem esmu mācījis, ka tāda Ziemassvētku vecīša nemaz nav, tas ir izdomājums, tāpat kā pasakas par bur-vjiem, raganām un visu ko citu. Mani bērni to tālāk māca saviem bērniem. Man kopš bērnības nav patikuši visādi izdomājumi, kurus uzdod par patiesību, piemēram, par Karlsonu — kā cilvēks var lidot, nospiežot pogu uz vēdera? Man patīk Andersena pasakas un pēc tām veidotās multiplikācijas filmas, piemēram, par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem, jo tur ir prieks, mīlestība, labestība. Daudzās mūsdienu multfilmās dominē šausmas. Bērniem ir jāstāsta, kas ir patiesība un kas ir izdomājums. Daudziem vieglāk ir ticēt izdo-
mājumiem, nevis iet uz baznīcu un uzzināt patiesību, piedzīvot īsto Ziemassvētku prieku. Cilvēki pārģērbjas par Ziemassvētku vecīšiem un tā pelna naudu, bērniem radot nepareizu priekšstatu par Ziemassvētku patieso būtību.”
Nebijušu sajūtu
radīšanas laboratorija
Arnis, 35 gadi: “Manam dēlam ir septiņi gadi, un es viņam stāstu, ka Somijā ir Lapzeme, taču Ziemassvētku vecītis tur nedzīvo. Saku viņam, ka stāsti par vēstules rakstīšanu Vecītim, lai viņš atsūtītu dāvanas, ir somu biznesa plāns. Dēlam stāstu arī par Svēto Nikolasu, kurš cilvēkiem nesis dāvanas, un tā Ziemassvētkos radusies dāvināšanas tradīcija. Ziemassvētku brīnuma gaidīšana ir kā nebijušu sajūtu radīšanas laboratorija, nav brīnumu, ir reālā dzīve, kurā tev pašam ir jādara, jāstrādā.
“Viņa tēls ir pasaka”
Dina, 55 gadi: “Strādāju bērnudārzā, un tur ciemos nāk Ziemassvētku vecītis ar dāvanām. Ja man par kristīgām lietām ko prasa, pastāstu, bet savu viedokli citiem neuzspiežu. Bērniem vajadzētu stāstīt par to, kā radies Ziemassvētku vecītis — par Svēto Nikolasu, bīskapu, kurš kādreiz ir dzīvojis Itālijā un cilvēkiem devis dāvanas, arī viņiem nezinot.”
Inese, 46 gadi: “Kad biju maza, ticēju Ziemassvētku vecītim, bet saviem bērniem esmu mācījusi, ka viņa tēls ir pasaka, tāpat kā rūķīši — patiesībā tādu nav. Esmu stāstījusi par patiesu notikumu — Kristus dzimšanu.”
Gunita, 51 gads: “Sākumskolā man un citiem bērniem skolotāja stāstīja, ka klases ventilācijas lūkā un resnā ozolā dzīvo rūķīši, tam gan neticēju, bet bērnībā šķita — kā gan skolotāja varēja runāt tādas muļķības? Manā bērnībā bija Salavecis, es vienmēr biju pārliecināta, ka viņš ir pārģērbies cilvēks. Arī pati reiz par tādu pārģērbos, bet brālis, mazs būdams, neticēja un raustīja mani aiz pakulu bārdas.”
Nekā peļama
Katoļu priesteris Māris Zviedris: “Pie
mums ciemos nāk un dāvanas nes Svētais Nikolass, kurš ir reāla vēstures per-sona un kuru angļu valodā sauc par Santaklausu, un eņģeļi, kuri arī ir reāli. Salatētis kādreiz bija izdomāta persona, arī Ziemassvētku vecītis. Bērniem no mazotnes ir jāstāsta par Jēzus dzimšanu, par baznīcu. Mums ir speciāla programma trīs — sešus gadus veciem bērniem, lai viņus ievadītu ticībā, lai iemācītu lūgties, pateikties Dievam. Bērni daudz ko uztver ar tēliem, un bērnībā stāstītais paliek viņu atmiņā uz visu mūžu.”
Luterāņu mācītājs Ainars Spriņģis: “Esmu audzis kristīgā ģimenē, un manā bērnībā Ziemassvētku vecītis uz mā-
jām nenāca. Arī savā ģimenē Ziemassvētku vecīti neesmu tēlojis, bērniem esam sarūpējuši dāvanas, bet viņi vienmēr zināja, ka tās ir vecāku gādātas. Zinu kristīgas ģimenes, pie kurām mājās nāk Ziemassvētku vecītis, un dažs kristietis pats par tādu pārģērbjas, un es te neredzu neko peļamu.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Ziemassvētku vecītis — somu biznesa plāns”

Kategorijas